Smadzeņu viļņi mēdz apslāpēt acīmredzamo. Kāpēc?
top of page
Brain Rembrandt style 3.png
Notebook_edited.png

Smadzeņu viļņi mēdz apslāpēt acīmredzamo. Kāpēc?

Cilvēka smadzenes ir būvētas tā, ka tās “apslāpē” acīmredzamās idejas, lai ģenerētu radošākas pieejas.

Radošums nozīmē domāt ārpus pierastā un vienkāršā, taču mēs zinām gaužām maz par to, kas šī domāšanas procesa laikā notiek smadzenēs. Pētījumā, kas publicēts Proceedings of the National Academy of Sciences, lasāms, ka smadzeņu viļņiem ir ļoti nozīmīga loma radošuma veicināšanā. Konkrētāk – tieši alfa vibrācijas smadzeņu labajā pusē, deniņu zonā, savā ziņā rada mūsos spēju domāt radoši un risināt uzdevumus neierastos veidos.


Jo augstākas ir alfa viļņu vibrācijas, jo radošākas idejas cilvēkam rodas. To zinātnieki sapratuši, stimulējot attiecīgo smadzeņu reģionu, turklāt tas attiecas gan uz konverģento, gan diverģento domāšanu.


Konverģentā domāšana ir cilvēka spēja rast vienu – piemērotāko un loģiskāko problēmas risinājumu, un tā ir pretēja diverģentai domāšanai, kas savukārt ir cilvēka spēja rast daudz dažādu risinājumu problēmsituācijās. Tiek uzskatīts, ka radošajā domāšanā tiek izmantoti abi veidi vienkopus.


Pētījuma vadošā autore, pētniece Karolīna Di Bernardi Lufta (Caroline Di Bernardi Luft) saka, ka, piemēram, ja mums ir jāizdomā jauni veidi, kā izmantot stiklu, no sākuma mums jāspēj novirzīt otrajā plānā veidus, kuri dabiski nāk prātā. Un smadzeņu labās deniņu daivas stimulēšana ir atslēga šim mehānismam. Kā to darīt ikdienā? Ja jāizvēlas viens ceļš no diviem, izvēlies to, pa kuru mazāk esi pārvietojies. Dari lietas sev neierastā veidā. Tas ir veids, kā rosināt kreatīvo domāšanu.  



Avots: Caroline Di Bernardi Luft, Ioanna Zioga, Nicholas M. Thompson, Michael J. Banissy, Joydeep Bhattacharya. Right temporal alpha oscillations as a neural mechanism for inhibiting obvious associations. Proceedings of the National Academy of Sciences, 2018


131 views
bottom of page