Stress un empātija. Vai vīrieši un sievietes reaģē atšķirīgi?
top of page
Brain Rembrandt style 3.png
Notebook_edited.png

Stress un empātija. Vai vīrieši un sievietes reaģē atšķirīgi?



Stress! Vīrieši stresa situācijā tiecas būt egoistiskāki un noslēgtāki emocijās. Sievietes – pretēji. Vismaz tāds ir sabiedrības stereotips.


Stress ir problēma, kas skar cilvēkus ik dienu. Tas var ietekmēt ne vien veselību, bet arī attiecības ar citiem. Izrādās, pētījumā gūts apliecinājums tam, ko jūtam intuitīvi – vīrieši noslēdzas, bet sievietes tiecas kļūt prosociālas.


Pētījumu vadīja Sociāli Kognitīvo Neirozinātņu vienība no Vīnes Universitātes. Pētījuma rezultāti lasāmi žurnālā Psychoneuroendocrinology.


„Pastāv robeža spējā identificēt sevi ar citiem,” stāsta viens no pētījuma autoriem. „Taču lai spētu būt empātisks un uzvesties prosociāli, ir ļoti svarīgi spēt saglabāt paštēlu. Stress šai ziņā spēlē nozīmīgu lomu.”


Protams, šim psihobioloģiskajam mehānismam var būt pozitīva funkcija – stress ļauj „pieslēgt” papildu resursus sarežģītu situāciju risināšanā. „Mūsu pamata hipotēze bija – satraukti cilvēki tiecas būt egoistiskāki. To izvirzījām, pamatojoties uz atziņu, ka stress ir papildu emocionāla un kognitīva slodze cilvēka organismam,” stāsta Klauss Lammss (Claus Lamm). Tomēr pētnieki guva apstiprinājumu tikai attiecībā uz vīriešiem. Vīrieši patiešām kļūst mazāk empātiski satraukumu ietekmē. Turklāt darba sniegums šī dzimuma pārstāvjiem kļūst vājāks. Sievietēm – pilnīgi pretēji – uzlabojas darba sniegums un empātijas spējas.


Kādēļ tā notiek, pagaidām nav viennozīmīgi skaidrs. „Psiholoģiskā līmenī domājot, sievietes internalizē stresa pieredzi un saņem vairāk palīdzības sarežģītās situācijās. Vīriešiem jātiek galā pašiem. Fizioloģiskā līmenī, iespējams, „nostrādā” oksitocīna sistēma. Šis hormons ir saistīts ar sociālu uzvedību, un stresa situācijās sieviešu smadzenes to producē izteiktāk.”



Avots: L. Tomova, B. von Dawans, M. Heinrichs, G. Silani, C. Lamm. Is stress affecting our ability to tune into others? Evidence for gender differences in the effects of stress on self-other distinction. Psychoneuroendocrinology, 2014; 43.

bottom of page