Kā mazināt stresu?

Mūsdienu sabiedrībā stresa pārvarēšana ir tikpat svarīga mūsu veselībai kā zobu tīrīšana vai nodarbošanās ar fiziskiem vingrinājumiem. Šajā rakstā apskatīsim visus biežāk pieminētos un izmantojamās metodes stresa mazināšanai, kā pārvarēt stresu un saglabāt veselību šodienas spriedzes pilnajā dzīvē.

Bezmiega, imūnsistēmas darbības traucējumu, svara izmaiņu, straujas garastāvokļa maiņas, palēninātas smadzeņu darbības, samazinātas hormonu ražošanas un citu veselības problēmu izraisītājs var būt stress. Lai gan zināms, ka stress noteiktās devās ir normāls un pat veselīgs, daudzi cilvēki aizvada savas dienas pārmērīgā satraukumā un steigā, tādējādi nelabvēlīgi ietekmējot savu labklājību.

Stress un satraukumi ietekmē gan personas garīgo, gan fizisko veselību, kā arī izskatu, piemēram, veicinot krunciņu veidošanos.

Mūsdienās stress ir kļuvis par izplatītu parādību ne tikai pieaugušo, bet arī pusaudžu un pat bērnu vidū.

Daži stresa pārvaldīšanas paņēmieni noderīgi lai konkrētā brīdī novērstu augstu stresa līmeni, kamēr citi ir orientēti uz to, lai ikdienas dzīvē mēs spētu samazināt stresa līmeni. Visas šīs zināšanas dod labākus rezultātus, ja tās tiek regulāri pielietotas.

Noskaidro stresa cēloni

Stress ir organisma reakcija uz spēcīgu kairinājumu. Jebkāds fizisks, bioķīmisks vai emocionāls faktors, kas izraisa fizisku vai psihisku spriedzi. Lai gan šķiet, ka stress ir kaitīgs, nelielās devās tas var nākt par labu. Kad ir jāpaveic kāds uzdevums, neliela spriedze var būt stimuls enerģiskai un efektīvai darbībai. Savukārt pārlieku liels stresa daudzums izraisa veselības problēmas, un no tā nepieciešams izvairīties.

Daži no izplatītākajiem stresa cēloņiem ir:

• spriedze darbā,

• veselības problēmas,

• nelabvēlīgas attiecības ar apkārtējiem.

Lai izvairītos no stresa, ir jāatrod tā cēlonis vai veids, kā to mazināt. Galvenais ir izzināt savu ikdienu un sevi, lai spētu cīnīties pret stresu.

Dažas no stresa pazīmēm, piemēram, ir:

• pasliktināta atmiņa,

• pēkšņas negatīvas emocijas,

• slikta sava laika plānošana

• miegainība, kas rezultējas neapmierinošos darba rezultātos.

Konstatēt bērna stresu ne vienmēr ir vienkārši. Tomēr pastāv pazīmes, kas var liecināt par bērna nemieru:

• traucēts miegs,

• nagu graušana,

• pastiprināta acu mirkšķināšana,

• vēdera vai galvas sāpes,

• koncentrēšanās grūtības,

• pēkšņas disciplīnas problēmas,

• izmaiņas bērna uzvedībā.

Šis viss var liecināt par psihoemocionālām pārmaiņām bērnā.

Iepazīsti stresu

Jēdzienu „stress” pirmoreiz 1932. gadā lietojis amerikāņu fiziologs Volters Kenons, saistot to ar ikvienai dzīvai būtnei instinktīvo „cīnies vai bēdz” reakciju, saskaroties ar apdraudējumu. Taču dziļāku un plašāku stresa konceptu 20. gadsimta 40. gados radīja viņa kolēģis, par „stresa tēvu” dēvētais kanādiešu fiziologs Hanss Selje, kurš stresa dinamiku iedalīja trijās fāzēs:

1. Trauksmes reakcijas fāze,

2. Pretestības fāze

3. Izsīkuma fāzē.

Abas pirmās viņš raksturoja kā savā ziņā veselīgu stresu (eistresu), bet pēdējo – kā kaitīgu stresu (distresu), kas izsmeļ organisma rezerves.

Stress ne vienmēr uzskatāms par kaut ko sliktu. Izjūtot stresu, organismā tiek radīts adrenalīns jeb hormons, kas atbrīvo organisma enerģijas rezerves. Adrenalīns dod papildu spēku un motivē organismu rīcībai. Mūsu senčiem stress bija būtiski nepieciešams izdzīvošanai, jo palīdzēja izbēgt no dzīvībai bīstamām situācijām. Savukārt mūsdienās, kad tā nepieciešamība ir samazinājusies, biežs stress var kļūt par traucēkli un par iemeslu emocionālam diskomfortam, kā arī kaitēt organisma veselībai kopumā.

Stress un neauglība

Vai stress var veicināt neauglību? Tendences nav iepriecinošas: pētījumi parāda, ka stress darbā un citās dzīves jomās samazina spermas kvalitāti gan spermatozoīdu formu un kustīgumu, gan to skaitu.

Arī depresija, ja tā netiek ārstēta, mazina testosterona līmeni un traucē jaunu spermatozoīdu veidošanos, nemaz nerunājot par to, ka zūd libido. „Līdzīgi kā pētījumos ar neauglības ārstēšanu sievietēm, arī vīriešu slimības vēsturu analīze parāda, ka 10% no tiem, kas ārstē neauglību, dzīves laikā tika konstatēta depresija un trauksme,” atzīst Dr. Ivanovs.

Stresa statistika

Eiropa

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra stress darbā ir viena no lielākajām veselības aizsardzības un drošības problēmām Eiropā. Tas skar apmēram vienu no četriem darbiniekiem, un pētījumi liecina, ka no 50 % līdz 60 % no visām kavētajām darba dienām ir saistītas ar stresu. Uzņēmumiem rodas papildus izmaksas cilvēku nomāktības dēļ.

Baltija

Cik nopietni šī stresa epidēmija skārusi mūs? Lietuvas pētījumu aģentūra „Rinkos tyrimų centras” sadarbībā ar farmācijas uzņēmumu „Sanofi-aventis” 2017. gada vasarā veica aptauju ar mērķi noskaidrot un salīdzināt stresa profilu Baltijas valstīs.

Aptauja apliecina, ka biežākais stresa avots visās Baltijas valstīs ir pārslodze darbā un attiecības ar kolēģiem – to atzinuši 57% Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju un 55% Igaunijas respondentu.

Latvija

80,2% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju – un tas ir augstākais rādītājs Baltijā – atzinuši, ka stress negatīvi ietekmē viņu dzīves kvalitāti, turklāt 14,9% to izjūt ik dienu, bet 21,3% – vairākas reizes nedēļā.

Darba vieta

The American Institute of Stress ”, aptaujājot amerikāņu darba ņēmējus, secinājis, ka visbiežāk – 46% gadījumu – stresu darbavietā rada pārmērīga slodze, pārāk ilgas darba stundas un pilnvērtīgas atpūtas trūkums – proti, disonanse starp darbiniekam izvirzītajām prasībām un viņa iekšējiem resursiem; 28% gadījumu – attiecības kolektīvā, proti, psihoemocionālie jeb psihosociālie faktori, bet 20% gadījumu – disbalanss starp darbu un personīgo dzīvi.

CV Market Latvia (www.cvmarket.lv ) aptaujāja savus lietotājus, lai uzzinātu, kas rada stresu darba vietā. Par galvenajiem stresa izraisītājiem tiek minēti – neskaidri darba uzdevumi un prasības (35%), tiešais darba vadītājs (16%) un darba izpildes termiņi (14%). Savukārt vismazāk stresa darba vietā rada kolēģi (5%) un komunikācija ar klientiem (tikai 2%). No tā varam secināt, ka galvenie stresa izraisītāji nāk no iekšējās vides, no iekšējās komunikācijas starp vadību un padotajiem uzņēmumā. Tāpēc derētu padomāt un piestrādāt tieši šajā virzienā.

Studenti

LU veiktais pētījums 2006. oktobra beigās, iesaistot pirmā kursa studentus, liecina, ka rodoties sarežģījumiem 31% jauniešu vilcinās tos risināt. Tādējādi tiek uzkrāta spriedze, un stresa līmenis var tikai palielināties un ietekmēt pašsajūtu.

Ko darīt, lai mazinātu stresu?

Ir daudz un dažādu veidu, kā tikt galā ar stresu. Stresa pārvaldīšanai visnoderīgākā pieeja ir to neuzkrāt, aktīvi risināt problēmas, nevis atlikt to risināšanu.

Viens no biežākiem RigaBrain® smadzeņu treniņu centra apmeklētāju atzinumiem ir tāds, ka RigaBrain® smadzeņu treniņi paaugstina noturību pret stresu un ikdienā mazāk satraucamies, esam motivētāki darboties un neatliekam problēmu risināšanu!

Izpildi šos vienkāršos ieteikumus, ja tie nepalīdz, piesakies RigaBrain® smadzeņu treniņu centra apmeklējumam!

Netiec vaļā no stresa?

Pamēģini kādu no šiem ieteikumiem:

Miegs

• Ievēro sev atbilstošu un vienmērīgu miega režīmu. Viens no nozīmīgākajiem elementiem miega regulācijā ir hormons melatonīns, kas nosaka daudzas norises organismā, tostarp piedalās dzimumhormonu regulācijā un imunitātes nodrošināšanā. Šī iemesla dēļ miega traucējumi ilgtermiņā izraisa vispārēju veselības stāvokļa pasliktināšanos.

Ja jūs nomoka bezmiegs, iesaku internetā vai pie speciālistiem painteresēties par miega higiēnu. Bet iesākumā izmēģiniet vienkāršas lietas, kas var uzlabot jūsu miega kvalitāti:

• guliet vēsā istabā,

• stundu pirms gulētiešanas neizmantojiet telefonu un datoru,

• vakarā nedzeriet ne tēju, ne kafiju, bet lietojiet zāļu tējas miegam, piemēram, “Tereško tēju”,

• varat arī lietot melatonīnu, kas ir nopērkams bez receptes.

Pārbaudi, vai dienā guli pietiekoši daudz – vai no rīta piecelties ir pārāk grūti, pa dienu pieļauj daudz nejaušības kļūdu, ir grūtības koncentrēties un nomāc viegla aizkaitināmība? Iespējams tu guli pārāk maz. Ārstu ieteikums ir gulēt vidēji 8 stundas, taču katram šis ilgums var atšķirties individuāli – dažiem pietiek ar 7 stundām, bet citiem nepieciešamas 8,5 vai pat 9 stundas. Pārbaudi to eksperimentējot ar miega ilguma laiku. Kad beidzot esi atradis diennakts režīmu, kurā spēj optimāli strādāt, centies ievērot to pašu pamošanās laiku… arī brīvdienās. Tas palīdzēs rast ķermenim vienmērīgu ritmu un ļaus rītos pamosties arvien vieglāk.

Nav vēlams aizkavēties vēlu vakarā un nakts pirmajās stundās ar mājas darbiem, datorspēlēm vai darba uzdevumiem. Tieši no plkst. 24:00 līdz plkst. 2:00 – 3:00 notiek aktīvākā daudzu organisma sistēmu, tajā skaitā hormonālās sistēmas atpūta un “atjauninājums”. Ej gulēt līdz 23:30 un rezultāti liks sevi manīt!

Rīta cēliens

Ik rītu atvēlēt 5 – 30 minūtes klusuma izbaudīšanai un relaksācijas. Atveriet logu, ieklausieties dabas skaņās vai dodieties lēnā un klusā pastaigā.

Celieties agrāk. Nav noslēpums, ka tas, kā iesākas mūsu rīts, nosaka, kāda būs mūsu diena. Ja jūsu diena sākas ar haotisku steigu mājās un tādu pašu steigšanos uz darbu, varat būt droši, ka jūsu diena ir sabojāta. Piecelšanās nedaudz agrāk var ievērojami mazināt to steigu un stresu, kas jums ik rītu jāpiedzīvo, pamostoties pēdējā brīdī. Jo mierīgāks būs rīts, jo mierīgāka būs arī turpmākā diena. Tāpat miers paaugstinās jūsu produktivitāti un organizētību, kas palielinās jūsu darba efektivitāti.

Plānojiet savu laiku

Ja jūs jūtat, ka dzīvojat pastāvīgā stresā, ir pēdējais laiks sākt plānot savu dienu pa posmiem, sākot ar agrāku piecelšanos no rīta.

Ieplānojiet atpūtu un izklaides. Mēs esam ieraduši ieplānot tikai būtiskas lietas, piemēram, darbu vai citus svarīgus pienākumus, aizmirstot par tik pat būtisku lietu kā atpūta. Lai atbrīvotos no stresa un paaugstinātu savu produktivitāti, ir ļoti svarīgi atpūsties, tādēļ neaizmirstiet par to un ieplānojiet to savā dienas gaitā gluži tāpat kā citus svarīgus darbus.

Emociju pozitīva uzlāde

Nodarbojoties ar aktivitātēm, kas Jūsos izraisa pozitīvas un patīkamas emocijas, Jūsu emocionālā stabilitāte tiks pakāpeniski atjaunota.

Elpošana

Viens no visefektīvākajiem un ātrākajiem veidiem, kā novērst stresa simptomus, īpaši tad, ja tie jau robežojas ar paniku, ir elpas aizturēšana. Labi palīdz elpošanas ritma un dziļuma nomaiņa. Vairākkārtīgi nomainām elpošanas ritmu – no straujas un seklas ieelpas, uz lēnāku un dziļāku ieelpu, uzmanot savu elpošanu:

– koncentrējamies uz izelpu,

– veicam garāku izelpu un īsāku ieelpu,

– iztēlojamies, ka ieelpojam pozitīvu enerģiju,

– ieelpas laikā mēģinām prātā atkārtot vārdus „miers” un „klusums”.

Jau pēc dažām minūtēm, šādi elpojot, jutīsieties mierīgāk.

Automašīnā

Kamēr gaidāt, kad Jūsu mašīna iesils ziemā, pievērsiet uzmanību savai elpošanai.

Apstājoties pie sarkanās gaismas, pievērsiet uzmanību elpošanai, debesīm, kokiem vai savām domām.

Pievērsiet uzmanību ķermeņa spriedzei braukšanas laikā – rokas cieši apņem stūri, pleci izvirzīti uz priekšu un vēders sasprindzināts. Piestrādājiet, lai atbrīvotos un mazinātu šo spriedzi.

Neklausieties radio, kamēr braucat, ieklausieties sevī.

Braucot mēģiniet izmantot labo malējo joslu un brauciet nedaudz zem atļautā braukšanas ātruma.

Dodoties uz darbu, pārdomājiet, vai Jūs zināt, kur Jūs esat un kur dodaties.

Uz mašīnu vai sabiedrisko transportu dodieties lēnām – mierīgi ieelpojiet un izelpojiet. Sajūtiet vēsumu vai siltumu savā ķermenī. Ieklausieties skaņās, kas ir Jums apkārt. Vai varat izbaudīt mierīgu pastaigu bez steigas? Kas notiek, kad Jūs palēniniet gaitu?

Kamēr mašīna uzsilst, pasēdiet klusumā un mierā, un mēģiniet pārslēgt prātu no darba uz mājām. Izmantojiet brīdi, lai vienkārši būtu – izbaudiet mirkli. Jūs dodaties no viena pilna laika darba uz otru – mājām.

Braukšanas laikā pievērsiet uzmanību, vai Jūs nesteidzaties. Kā Jūs to izjūtat? Kā Jūs varētu pārvarēt šo steigšanās sajūtu? Atcerieties, ka Jūs varat savas emocijas un sajūtas kontrolēt vairāk, nekā Jūs paši domājat.

Pirms apstāšanās pie mājas, koncentrējiet savas domas uz mājas dzīvi, nevis darbu.

Daba un saules gaisma

Svaigs gaiss, saules gaisma un dabas ainavas var samazināt stresa līmeni. Daudzi pētījumi liecina, ka daba atstāj dziedinošu ietekmi uz cilvēka ķermeni un psihi.

Ķermenim nonākot tiešā saskarē ar saulesgaismu (tātad – izejot ārā, nevis pieejot pie loga), tiek izraisīta serotonīna izdalīšanās smadzenēs. Serotonīns ir atbildīgs par laimes un labsajūtas izjūtu, tādēļ tautā bieži dēvēts par laimes hormonu. Centies dienā vismaz 30 minūtes pavadīt laukā – pusdienlaikā dodies pastaigā, ja iespējams, dodies uz darbu ar kājām. Izmanto iespēju justies labāk bez maksas – atrodoties dabā! Starp citu, šis strādās arī mākoņainā laikā.

Darba vietā

Darba vidē neliels stress, ko rada jaunumi un izaicinājumi, nav kaitīgs, bet pat noderīgs, jo liek mobilizēt fiziskos un intelektuālos spēkus, ļauj ātrāk atrisināt sarežģītus uzdevumus un palielina darba produktivitāti.

Turpretī ilgstošs stress var radīt nopietnas veselības problēmas, negatīvi ietekmēt darba rezultātu un attiecības ar kolēģiem, un tā iznākumā var iedzīvoties izdegšanas sindromā.

Darbinieka vai kolēģa pārmērīga stresa sekas vai izpausmes:

• izklaidīgs,

• haotisks,

• viegli aizkaitināms

• apātisks,

• nespēj koncentrēties,

• nespēj tikt galā ar saviem pienākumiem,

• arvien biežāk slimo.

Ķermenis

Pievērsiet uzmanību ķermeņa sajūtām, sēžot pie galda; apzināti mēģiniet atpūsties un atbrīvoties no liekās spriedzes.

Darba organizēšanā

Pārtraukumus izmantojiet, lai atpūstos, nevis vienkārši iepauzētu. Piemēram, tā vietā, lai izdzertu kafiju vai palasītu, dodieties nelielā pastaigā vai pasēdiet un atjaunojieties.

Pamainiet savu pusdienošanas vietu.

• Ja iespējams, aizveriet kabineta durvis, uz kādu brīdi, un mēģiniet apzināti atpūsties.

• Ja iespējams, katrā darba stundā mēģiniet uz 1 – 3 minūtēm pārtraukt darbu.

• Piedomājiet pie savas elpošanas un ķermeņa spriedzes, izmantojiet šo laiku, lai atgūtu enerģiju un sagatavotos jaunam darba cēlienam.

• Izmantojiet ikdienas nianses apkārtējā vidē, kas atgādina par Jums kā „centru”.

• Izmantojiet pusdienlaiku vai citus mirkļus dienas laikā, lai aprunātos ar kolēģiem. Izvēlieties sarunu tematu, kas nav saistīts ar darbu

• Vienu vai divas reizes nedēļā izvēlaties pusdienot klusumā. Izmantojiet šo laiku, lai paēstu lēnām un būtu kopā paši ar sevi.

• Darba dienas beigās mēģiniet apkopot dienā padarīto, paslavēt sevi par veiksmīgi padarīto, un saplānot nākamo dienu.

Muskuļu grupu sasprindzināšanu un atslābināšana

Vēl cits paņēmiens izmanto muskuļu grupu sasprindzināšanu un atslābināšanu:

• sasprindzinām pēdu, kāju, sēžamvietas, vēdera un muguras lejas daļas muskulatūru;

• pievēršam uzmanību tam, kā tobrīd jūtamies;

• atslābināmies;

• sasprindzinām plaukstu, roku, plecu, krūšu, muguras, kakla un sejas muskulatūru;

• dziļi ievelkam elpu;

• pievēršam uzmanību tam, kā jūtamies;

• izelpojam un ļaujam muskuļiem atslābt.

Muskuļu sasprindzināšana un atslābināšana palīdz visam ķermenim justies daudz atslābinātākam, nekā tas bija pirms tam.

Atnākot mājās no darba

Mājās pārģērbiet darba drēbes uz mājas drēbēm. Šis vienkāršais solis var palīdzēt „pārslēgties” no vienas lomas uz citu. Sasveicinieties ar ikvienu ģimenes locekli, ieskatieties katram acīs. Ja iespējams izbaudiet 5-10 minūšu klusumu un mieru. Ja dzīvojat viens, izbaudiet mājās esošo klusumu, paša veidototajā vidē.

Raksti dienasgrāmatu

Saskaroties ar stresu, ir svarīgi to necensties apspiest. Ļauj sev paskatīties uz situāciju “no malas” – analizē to, kā arī vissvarīgākais – analizē savas jūtas, pārdzīvojumu. Ar sevi ir jādraudzējas – iepazīsti sevi un savas domas, kas tevi satrauc, kas liek justies labi. Tā būs vieglāk reaģēt veselīgā veidā nākamajā stresa situācijā.

Uzliekot domas uz papīra, tu liec savām smadzenēm apstrādāt sasāpējušās problēmas un gūsti terapeitisku efektu.

Sakārto savu vidi

Radi kārtību vidē, kur tu atrodies - vienalga, vai tas ir mājās vai darbā. Atbrīvojies no liekā – veciem, nederīgiem čekiem, papīriem, drēbēm, kas vairs neder un netiek vilktas, sen izlasītām grāmatām, veciem papīriem.

Kļūstiet organizēti.

Nav šaubu, ka jo neorganizētāki jūs esat, jo lielāks stress jūs piemeklē. Organizētība ir investīcija – protams, vieglāk ir iemest rēķinus atvilktnē nekā sakārtot tos pa kaudzītēm vai, vēl labāk, mapītēm. Tas pats attiecas arī uz citām dzīves jomām. Lietu nolikšana tām paredzētajās vietās palīdz tās vieglāk atrast nākamajā reizē.

Mēs paši to ikdienā nepamanām, taču mūsu vides nekārtība tiešā veidā var radīt spriedzes un trauksmes sajūtu.

Mazāk ķīmisku saldumu. Ēdiet veselīgāk! Omega 3, Magnijs, B vitamīns

Veselīgam uzturam ir nozīme stresa samazināšanā. Jūs varat vienkārši ieviest savā ēdienkartē:

• vairāk augļu un dārzeņu,

• sākt dzert vairāk ūdens,

• izvairīties no neveselīgajiem ēdieniem,

un jūsu organisms pateiks jums “paldies”.

Stress patērē lielus organisma resursus, tāpēc šādos apstākļos nepieciešams pievērst uzmanību sabalansētam uzturam, īpaši vielām, ko tikai ar uzturu nespējam uzņemt. Tādas, piemēram, ir omega 3 taukskābes, kas palīdz uzlabot koncentrēšanās spējas un stiprināt imunitāti. Bieži uzturā trūkst ne tikai vitamīnu, bet arī organismam svarīgu minerālvielu.

Viens no šādiem “līderiem” ir magnijs, kas stresa laikā tiek patērēts visvairāk. Ir ļoti būtiski rūpēties par pietiekamu magnija uzņemšanu, jo tā trūkums var radīt:

• nervu uzbudinātību,

• muskuļu krampjus,

• nogurumu,

• samazināt koncentrēšanās spējas,

• radīt ēšanas traucējumus, kas ilgtermiņā spēj radīt cukura diabētu un citas nopietnas saslimšanas.

Magniju iespējams uzņemt, ēdot riekstus, zivis, augļus un dārzeņus.

Lai organisms magniju veiksmīgāk uzsūktu, uzturu ieteicams papildināt arī ar B6 grupas vitamīniem, kas atrodas griķu putraimos, banānos, ceptos kartupeļos un citos produktos.

Ļoti svarīgi uzņemt savā uzturā arī citus B grupas vitamīnus, jo īpaši B-6, B-3, B-12. Iekļauj savās ēdienreizēs vairāk zivju ēdienus, tītara vai vistas gaļu. Šis vitamīns stiprinās tavu emocionālo izturību, tā mazinot ikdienas laikā piedzīvoto trauksmi.

Ja ir bažas, vai nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas pietiekamā daudzumā saņem no pārtikas, var lietot aptiekās iegādājamos vitamīnus un minerālvielas jau koncentrētā veidā.

Svarīgi – cukurs kā tāds nav slikts. Vēl jo vairāk – smadzenēm ogļhidrāti ir ļoti nepieciešami, lai izturētu kognitīvo slodzi un justos labi. Taču svarīgi savā uzturā ierobežot rafinēto cukuru patēriņu. Rafinētie cukuri rada krasas izmaiņas cukura līmenī – no sākuma jūties nemierīgs, bet pēc mirkļa – ļoti noguris. Kā tos atpazīt – tās ir rūpnieciski ražotās konfektes, gāzētie dzērieni, kā arī kečups.

Bet kā apmierināt vēlmi pēc cukura, neēdot neveselīgus saldumus? Ēd vairāk dabīgi saldas lietas – augļi, ogas, dateles (tās vari izmantot desertu saldināšanai), medu.

Ashwagandha

Augs, kas Indijā, imūnsistēmas stiprināšanas nolūkos, un stresa ietekmēto ķermeņa funkciju atbalstīšanai tiek izmantots jau simtiem gadu, ir Ashwagandha. Neskatoties uz neparasto nosakumu, tam ir spēcīga antistresa formula un spēja uzlabot garīgo un fizisko vitalitāti! Šo produktu ieteicams lietot 1-2 reizes dienā ar lielu daudzumu ūdens.

Lecitīns

Lai gan Lecitīns (Lecitīns) ir dabīga viela, kas atrodas visās organisma šūnās, nereti to ir jāuzņem atsevišķi. Lietojot to divreiz dienā, nodrošināsi savu nervu sistēmu ar galveno nervu šūnu aizsargapvalka komponentu – leticīnu.

Iemācies lūgt palīdzību

Ar visu nav jātiek galā tev pašam. Iemācies grūtās situācijās lūgt apkārtējo palīdzību, nejūtoties vainīgam par to. Tu neesi vājš – vienkārši ir situācijas, kurās cilvēkam vienam pašam tikt galā ir pārāk grūti.

Sporto

Cīņā pret stresu vislabākais antidepresants ir sports. Kā sports var palīdzēt mazināt sresu? Sportošana izraisa laimes hormonu jeb endorfīnu izdalīšanos, kas dabīgā veidā mazina stresu un uzlabo garastāvokli!

Ja meklē veidu, kā atbrīvoties no spriedzes, trauksmes un dusmām, nodarbojies ar kardio-intensīvām aktivitātēm, kā, piemēram, skriešana, riteņbraukšana. Ja dienas beigās alksti vairāk miera un līdzsvarotības, izvēlies kādus staipīšanās vingrojumus.

Sarīkojiet 30 sekunžu skrējienu augšā lejā pa kāpnēm – šis vingrinājums pastiprinās skābekļa pieplūdi smadzeņu limbiskajām daļām, kas atbild par emocionālā stresa vadību.

Atvēli laiku sev

Bieži dzirdēta atruna – man nav laika sev. Laiks ir! Mums vienmēr ir laiks lietām, kuras paši nosakām par prioritārām. Ja pirmajā vietā būs veselība – nodarbošos ar sevi, ja tā vietā būs – kā izdzīvot, kvartālu noslēgt, rēķinus apmaksāt utt., tad nāksies sevi uz šī altāra ziedot. Jautājums, cik ilgi pietiks potenciāla tā dzīvot.

Draugi un ģimene ir ļoti svarīgi un nepieciešami tavai labsajūtai. Taču ir jāmāk pavadīt laiku ar sevi vienatnē. Tāpat kā tu ieplānotu precīzu dienu un laiku, lai tiktos ar draugiem, ieplāno laiku arī sev. Šīs ir lietas, kuras bieži vien piemirstam, jo izjūtam lielāku atbildību pret plāniem, kuros piedalās arī citi cilvēki. Taču atceries – tu esi tikpat svarīgs! Ieplāno laiku grāmatas lasīšanai, SPA procedūrai, sportam, pastaigai – jebkam, kas tev liek justies labi.

Auksts ūdens ārkārtas situācijām

No stresa pilnībā izvairīties nav iespējams. Situācijās, kad izjūti spēcīgu trauksmi uz brīdi skalo rokas ledainā ūdenī. Tas nomierinās asinsriti, līdz ar to nomierinās arī tevi.

Relaksācija

Relaksācijām ir sena prakse, kas turpina sniegt labumu daudziem cilvēkiem arī mūsdienās. Pierādīts, ka, atvēlot laiku relaksācijai, koncentrējoties uz elpošanu vai praktizējot apzinātību, sarūk stresa līmenis un var samazināties stresa izraisītas veselības problēmas.

Socializējies

Laika pavadīšana ar draugiem vai ģimenes locekļiem var būt lielisks veids, kā relaksēties un uzlādēties. Turklāt – jo vairāk tu smejies, jo labāk. Pierādīts, ka smiekli mazina sasprindzinājumu, uzlabo asinsrites darbību un sirds veselību.

Ne velti smiekli tiek uzskatīti par labākajām zālēm, jo smiekli samazina stresa līmeni. Ja jūs izjūtat stresu, piemēram, noskatieties kādu komēdiju vai sarunājiet tikšanos ar draugiem, lai ar tiem kārtīgi izsmietos un jautri pavadītu laiku.

Pulciniet ap sevi pozitīvus cilvēkus. Esot negatīvu, nelaimīgu un norūpējušos cilvēku vidū, ir grūti būt laimīgiem. Neskatoties uz to, ka jūs šos cilvēkus mīlat, mēģiniet samazināt laiku, ko jūs pavadāt kopā ar negatīviem cilvēkiem, mēģinot uzturēties laimīgu, mierīgu un pozitīvi noskaņotu cilvēku sabiedrībā. Laimes sajūta ir lipīga, tādēļ centieties pulcināt ap sevi šādus cilvēkus.

Apskauj kādu, lai mazinātu stresu

Amerikāņu pētnieki veica pētījumu, kurā analizēja stresa samazināšanas paņēmienus, kāpjot uz skatuves un runājot publikas priekšā. Atklājas, ka cilvēkiem, kas pirms uzstāšanās, bija sadevušies rokās un kādu apskāva, bija zemāks asinsspiediens un lēnāka sirdsdarbība nekā personām, kas to nedarīja. Nākamreiz, kad esi satraucies, pamēģini atbrīvoties no stresa ar apskāvienu palīdzību.

Esi pateicīga/-s

Protams, vieglāk ir koncentrēties uz negatīvajām lietām mūsu dzīvēs, uz kļūdām, ko esam pieļāvuši, un uz lietām, kuru mums nav un, iespējams, nekad arī nebūs. Lai vai kā, centieties saredzēt to labo, kas jums ir. Katru dienu padomājiet par to, par ko jūs esat pateicīgi. Varbūt tā ir laba veselība, attiecības, mājoklis vai pat saulaina diena.

Koncentrējies uz lietām, par kurām izjūti pateicību – tas ir ļoti labs veids, kā atbrīvot sevi no stresa un saskatīt dzīves perspektīvu. Ja dažkārt jūties nomākts, atvēli pāris minūtes laika, lai uzrakstītu desmit lietas savā dzīvē, par kurām jūties pateicīgs.

Atturies no citu cilvēku kritizēšanas. Mācies novērtēt to, kas tev patīk citos cilvēkos. Izvērtē viņu pozitīvās īpašības. Atzīsti un novērtē arī savas pozitīvās īpašības.

Attīsti iecietību un piedošanas prasmi.

Neiecietība pret citiem izraisa spriedzi un dusmas. Ja mēģini saprast, kā jūtas citi, tas var tev palīdzēt pieņemt to, kas notiek. Piedod arī sev.

Nebaro negatīvo domāšanu! Ko es varu lietas labā darīt?

Stresa iemesls var būt negatīvās domāšanas tendence, kas izraisa daudzus uztraukumus, tādus kā: „Es nevaru paveikt to, esmu pārliecināts, ka neizdosies”, „Visi domā, ka esmu stulbenis” vai „ Es nevienam nepatīku.” Negatīvai domāšanai bieži vien trūkst pamatojuma vai arī tā ir stipri pārspīlēta.

Centies pēc iespējas pamanīt savu negatīvās domāšanas tendenci. Šādas domas bieži tiek iekļautas vārdos – „iespējams, vajadzētu, vienmēr, nekad”. Pajautā sev, vai tā ir taisnība. Šāda domāšana ir iestrēgstoša un ierobežo problēmu risinājumu izvēli. Negatīvā domāšana bieži prognozē bēdīgu nākotni. Tā traucē cilvēkam dzīvot tagadnē, un visbiežāk tā balstās uz atsevišķo gadījumu izskaidrojumu, attiecinot tos uz sevi. Vērts apdomāt, kā pārvarēt negatīvo domāšanu. Pajautā sev:

• Kā gan lai es zinu, ko citi par mani domā?;

• Vai izkrišana eksāmenā nozīmē, ka tās ir studiju beigas? Vai tad nevaru to kārtot vēlreiz?;

• Ja uzdotais patstāvīgais darbs ir pārāk grūts, vai tad man jācīnās vienatnē? Vai arī es varu lūgt paskaidrojumus vai palīdzību pasniedzējam vai kādam citam?;

• Vai tiešām cilvēki runā par mani aiz muguras, vai arī tā man tikai liekas?.

Negatīvā domāšana ir visai nejauks ieradums, kas jūtami paaugstina stresa līmeni, bet, tā kā mēs paši to radām, tad arī varam to ietekmēt un izmainīt.

Sevis salīdzināšana un sacenšanās ar citiem

Dzīvē ir daudzas situācijas, kurās ir sacensība, no kuras nevar izvairīties. Ja pastāvīgi pūlies būt izcilākais daudzās dzīves jomās, tad tā tu radi lielu spriedzi un trauksmi, kas izraisa stresu un var padarīt tevi diezgan agresīvu.

Tas ir labs veids kā tikt galā ar stresu, un bieži arī patīk cilvēkiem, kuriem liela intelektuālā slodze. Tomēr ieteicams izvairīties no sportošanas, kura saistīta ar sacenšanos (komandu spēles, sacensības). Uzvaras alkas var būt vēl viens stresa avots!

Budžeta plāns

Izveidojiet budžeta plānu un sekojiet līdzi savu finanšu plūsmai Nav noslēpums, ka finanšu problēmas var radīt stresu, bet stress arīdzan var radīt finanšu problēmas. Piemēram, stresa dēļ nereti tiek ņemti ātrie kredīti , jo cilvēki cer, ka tie spēs atrisināt to ilgtermiņa finanšu problēmas, bet tie, diemžēl, to nespēj. Lai mazinātu stresu, kas saistīts ar finanšu jautājumiem, izveidojiet budžeta plānu. Ja jūs zināt, kur paliek jūsu nauda un cik daudz jūs varat atļauties, jums nevajadzētu uztraukties par to, ka mēneša beigās jums varētu aptrūkties nauda.

Mūzika

Klausieties iemīļoto mūziku. Neatkarīgi no tā, vai jūs atrodaties automašīnā ceļā uz darbu, uzkopjat mājokli vai trenējaties fitnesa klubā, klausieties sevis iecienīto mūziku un dziesmas, kas jums patīk. Mūzikai piemīt liels spēks, un tā ir spējīga uzlabot omu pāris minūšu laikā.

Mācieties teikt “nē”

Ja jūs esat no tiem cilvēkiem, kuri dara lietas citu labā, nespējot pateikt “nē”, stress jums, visticamāk, nav svešs. Dažkārt ir jāprot pateikt “nē”. Ja jūs regulāri darāt to, ko negribat, ar draugiem apmeklējat vietas, kas jums neinteresē, vai visu laiku palīdzat citiem, aizmirstot par savām vēlmēm un vajadzībām, stress ir teju neizbēgams. Mācieties, kā pieklājīgi atteikties no tā, ko jūs nevēlaties. Tāpat mācieties teikt “nē” jebkāda veida kredītiem, neatkarīgi no tā, vai tā ir kredītkarte vai kredītlīnija , jo, kā jau minēts iepriekš, parādsaistības un citas finanšu problēmas rada stresu.

Ķemmēšana

Darba dienas laikā, kad lielākā dienas daļa pavadīta monitora priekšā, mīmikas muskulatūra tik ļoti saspringst, ka galva kļūst smaga un sāk sāpēt. Viens no veidiem, kā mazināt stresu, ir matu ķemmēšana 10 – 15 minūtes. Šī procedūra palīdzēs “izdzenāt” asinis un atslābināt muskuļus.

Apēst saldējumu

Garšīgs ēdiens ir efektīvs antistresa dopings. Saglabāt labu noskaņojumu, mazināt stresu palīdz trekna zivs, kurā ir omega-3 skābes, kas ir ļoti noderīgas nervu sistēmai. Ja nepatīk zivs, apēdiet saldējumu vai banānu. Šie produkti arī darbojas kā antidepresanti. Bet esi uzmanīgs, lai stresa situācijas risināšanu neaizstātu ar emocionālo ēšanu!

Masāža

Lai saglabātu enerģiju, 30 sekundes masējiet punktus, kas atrodas zem deguna, starp uzacīm, zem apakšlūpas un plaukstas centrā. Kā arī vispārējā un relaksējošā masāža!

Palīdzēs īsa roku masāža

Kaut vai tikai piecas minūtes ilga, bet roku masāža palīdz samazināt stresa līmeni. To ik pa laikam vari veikt pats, un tas nebūt nav sarežģīti – ar labo roku izmasē kreiso plaukstu un pirkstus, bet pēc tam ar kreiso roku vari izmasēt labo. Jāpiebilst, ka palīdzēs arī ķermeņa, muguras vai kāda cita masāža – pierādīts, ka tā palīdz mazināt depresijas un trauksmes simptomus.

Saberzēt plaukstas

Vēl viens vienkāršs veids, kā samazināt nervu spriedzi un stresu. Vajag no visa spēka saberzēt plaukstas vienu pret otru, kamēr tās kļūst karstas. Tik pat labi ir paberzēt ausis. Tā jūs varēsiet uzmundrināties un koncentrēties darbam.

Nomazgāt konfliktus un stresu

Ar emocionālo negatīvu tikt galā palīdz 15 minūšu ilga duša. Nostājieties zem siltajām ūdens strūklām, lai tās masētu galvu un plecus. Drīz vien sajutīsiet, kā ūdens aiznes projām visu nevajadzīgo.

Krāsošana

Psihologi atklājuši, ka bilžu krāsošana 2-3 minūšu laikā paaugstināta stresa laika par piecām reizēm paaugstina iespēju pabeigt darbu laikā. Tas ir, jūs varēsiet ne tikai pārvarēt stresu, bet arī, iespējams, radīsiet kādu šedevru.

Dzer augu tējas

Ir ļoti daudz augu tēju, kam piemīt nomierinošs efekts. Tāda ir kumelīšu tēja. Noderēs arī tēja, kuras sastāvā ir baldriāni un apiņi. Ja augu tējas nešķiet vilinošas, izmēģini zaļo tēju. Arī tā var palīdzēt samazināt stresu un atbrīvoties.

Tēja ar hibisku

Kad sakrājas brīvie radikāļi, cilvēkam rodas trauksmes sajūta un panika, kas raksturīga stresam. Hibisks neļauj brīvajiem radikāļiem koncentrēties, tas it kā šķidrina tos un tādā veidā palīdz mazināt stresu, nepadarot jūs apātiskus.

Vēzēšana ar rokām

Daudziem cilvēkiem stress izpaužas tādējādi, ka tiek sasprindzināti un elastību zaudē pleca daļas, kakla un jostas – krustu daļas muskuļi, kā arī rodas sāpes mugurā. Šādā gadījumā labi palīdz masāža vai peldēšana. Mājās vai darbā var izpildīt vieglus atslābinošus vingrinājumus: vajag vēzēt rokas, saliekt tās uz dažādām pusēm, un vēl var pat vēzēt kājas.

Tīrīšana

Mantu salikšana pa vietām palīdz sakārtot domas, sakoncentrēties. Bez tam, kārtīgs plauktu, kastīšu, skapju izskats dod sava veida psiholoģisku efektu – ārējo kārtību un organizētību cilvēks neapzināti pārceļ uz savu dzīvi.

Ja gribat atbrīvoties no skumjām, pārvietojiet mājās 27 priekšmetus. Pamēģiniet šo metodi un paši pārliecināsieties, ka tā palīdz smadzenēm pārslēgties, novērsties no problēmām un atpūsties.

Minūte pārdomām

Atrodiet iespēju palikt mājās viens, lai sakārtotu domas. Ieslēdziet mīļāko mūziku, no ledusskapja paņemiet kādu kārumu, iekārtojieties mīļajā krēslā. Padomājiet, ko jums visvairāk gribētos, un uzrakstiet to uz papīra. Precīzs plāns palīdzēs noteikt turpmāko rīcību.

Aromterapija

Smaržas ir spēcīgi saistītas ar emocionālo atmiņu. Tāpēc ir ļoti noderīgi turēt pa rokai aromātu, kas asociējas ar pārdzīvotām pilnīgas laimes, sajūsmas, svētlaimes minūtēm. Ieelpojiet to biežāk, tas palīdzēs saglabāt labu garastāvokli.

Dejas

Mājās obligāti dejojiet! Ritmiskas kustības mūzikas pavadībā palīdz noņemt stresu. Bez tam, dejas ir izklaide, atšķirībā no treniņiem fitnesa klubā.

Izmanto savu pirkstu kā “atiestatīšanas” pogu

Ja mutē ieliksi īkšķi un vienlaicīgi izpūtīsi un atkal ieelposi gaisu, tas palīdzēs noņemt stresu. Traucējot gaisa izkļuvi ar savu pirkstu, izelpas laikā tiek aktivizēts klejotājnervs (nervus vagus, galvas smadzēnu nervs). Šādi tiks palēlināta sirdsdarbība un mazināts asinsspiediens, kas ļaus justies mierīgāk.

Ja kaunies to darīt publiski, otrs veids, kā aktivizēt šo nervu, ir uzspiest punktā starp otro un trešo pirkstu. Tas darbosies kā “attiestatīšanas” poga, lai Tu justos mierīgāk.

Izmanto košļājamo gumiju

Pētījums atklāj, ka košļāšana spēj mazināt stresu. “Science Direct” publicētā pētījuma rezultāti parāda, ka košļāšana mazina arī nogurumu, nemieru un depresiju. Turklāt tā spēj uzlabot garastāvokli.

RigaBrain kabinetā esam novērojuši, ka labās un kreisās smadzēnu darbības aktivizēšanos pie košļāšanas vai sakodiena.

Iegādājies istabas augus

Telpaugi ne tikai būs lielisks istabas vai darba vietas dekors, bet tie arī palīdzēs mazināt stresu. Augu klātbūtne mazina asinsspiedienu un pat palielina darba produktivitāti.

Smejies un raudi

Endorfīni palīdz atrīvoties no stresa un, kad smejies, tu tos atbrīvo. Pat mākslīgi smejoties, tiek radīts efekts, kas liek vairoties endorfīniem, jo skābeklis piekļūst orgāniem, uzlabojot asinsriti.

Arī kārtīga izraudāšanās palīdzēs mazināt stresu. Stress sasprindzina muskuļus un rada spriedzi. Kad mēs raudam, mēs atbrīvojamies.

Noliec galvu zemāk par krūtīm

Vienkārši stāvus noliecoties, lai pieskartos kāju pirkstiem, galva būs novietota zemāk par sirdi. Šādā pozā asinis labāk pieplūdīs smadzenēm un pateicoties tam prāts sāks kļūt mierīgāks, mazinot stresa sajūtu.

Šāds ieteikums bija mūsu senčiem, kad viņi bija apmaldījušies mežā un piemeklējis vadātājs! Pēc būtības tas mazina spriedzi un varam skaidrāk domāt pie esošās situācijas!

Masē ausis

Līdzīgi kā pirksti, arī ausis ir “attiestatīšanas pogas”, kas var palīdzēt pārvarēt stresa pilnas situācijas. Pētījums pierādījis, ka ausu terapija palīdz mazināt satraukumu. Vienkārši paberzē ausu ļipiņas, kad jūti, ka sāk uzmākties nepatīkams satraukums.

Nost ar tehnoloģijām

Atslēdzies! Paņem kafijas pauzi, nesēdi pie datora un noliec malā telefonu. Ziņojumi sociālajos medijos, e-pasta vēstules un dažādi zvani rada mūsos saspringumu. Nekas nenotiks, ja 15 minūtes tā vietā palasīsi avīzi vai parunāsies ar kolēģiem (ne par darbu).

Lūkojies uz košām krāsām vai uzvelc kaut ko krāsainu.

Speciālisti norāda, ka, līdzīgi mūzikas skaņām, lūkošanās uz košām krāsām, maina organisma darbību, samazinot stresa līmeni. Lai justos labāk, turi savā tuvumā kādu košu, dzīvespriecīgu attēlu vai uzģērb kaut ko krāsainu – tas palīdzēs justies labāk, ieskatoties spogulī.

Pavadi laiku kopā ar dzīvniekiem

Laikam, kas pavadīts kopā ar dzīvniekiem, piemīt nomierinošs un terapeitisks efekts. Tas ne tikai liks tev pasmaidīt, bet arī iedarbosies uz tavu organismu, atbrīvojot vienu no laimes hormoniem – oksitocīnu. Ja tev nav mājas mīluļa, tu vienmēr vari doties palīdzēt dzīvnieciņiem kādā no patversmēm vai apciemot draugus, kam mājās ir kāds dzīvnieks.

Apsēdies šūpuļkrēslā, lai mazinātu stresnu

Izrādās, ka šūpošanās šūpuļkrēslā veicina endorfīnu izdalīšanos, ne vien, uzlabojot garastāvokli, bet arī samazinot sāpes. Ja regulāri ciet no stresa, un nezini, kā no tā atbrīvoties, varbūt ir vērts apsvērt šūpuļkrēsla iegādi. Apsēsties tajā uz pāris minūtēm katru dienu noteikti varēsi, ja vien nebūsi to neslēpis kādā stūrī. Noliec to pretī televizoram vai kādā citā vietā, kur bieži uzturies.

Sēdi ar taisnu muguru, lai mazinātu strrsu

Cilvēki, kas, izpildot pilates, vienmēr saglabā pareizu pozu, ir pārliecinātāki par sevi un mazāk satraucas, secinājuši amerikāņu zinātnieki. Tev nav obligāti jāpilda pilates, lai uzlabotu pašsajūtu. Pietiks, ja katru dienu veltīsi dažas minūtes, lai pārliecinātos, ka sēdi pareizi, un sekosi līdzi savai pozai arī, veicot citas aktivitātes. Pareiza stāja un taisna mugura pie datora palīdzēs uzlabot pašsajūtu.

Neskriet laikam pa priekšu!

Centies uztvert situāciju mierīgi, nedomājot par neskaitāmajiem darbiem, kas vēl jāpaveic. Koncentrējies uz konkrētajā brīdī veicamo uzdevumu un neķeries klāt nākamajam pirms paveic uzsākto. Reizēm der sagatavot sarakstu ar visiem paveicamajiem darbiem, lai saprastu, ka nav tik traki, kā izskatās. Savukārt brīžos, kad jūti tuvojamies stresu, būtiski ir spēt pateikt “nē” darbiem, kurus nespēsi paveikt.

Koncentrējies uz savām un tuvinieku vēlmēm

Nekoncentrējies uz reklāmās diktētajam piemēram, kā jāsvin svētki! Diemžēl, piemēram, Ziemassvētki un Jāņi ir vieni no viskomercializētākajiem gada svētkiem. Reklāmas visapkārt cenšas radīt priekšstatu par to, kā būtu jāsvin šie svētki. Tāpēc svarīgi ir radīt tādus svētkus, kas būs īpaši tieši paša ģimenei, necenšoties sekot reklāmu diktētajām.

Kā mazināt Covid-19 izraisīto stresu?

Infekciju slimības uzliesmojuma laikā stress var izpausties kā:

1. Bailes un satraukums par savu un tuvinieku veselību.

2. Ēšanas un miega traucējumi.

3. Grūtības koncentrēties.

4. Hronisko slimību saasinājums.

5. Vēlme pastiprināti lietot alkoholu, smēķēt un lietot citas apreibinošas vielas.

Ir cilvēki, kuriem zināšanas un padziļināta izpratne par COVID-19 faktiem rada lielāku drošības izjūtu, kas var mazināt stresu. Ņem vērā tikai tos faktus, kas ir pierādījumos balstīti un kuru informācijas avots ir uzticams.

Neklausies viltus ziņas

Stresa līmeņa samazināšanu būtu ieteicams sākt ar ikdienā uzņemtās informācijas ierobežošanu.

Izvērtējiet, vai Jūsu visbiežāk patērētie mediji ir uzticami un objektīvi. Tieši nepatiesās viltus ziņas ir tas rīks, kas izraisa neizprotamas sašutuma izjūtas, kas nereti noved līdz pat pastiprināta stresa izjušanai.

Kā atšķirt šīs nepatiesības no ziņām, kurās patiešām būtu vērts ieklausīties? Mediju eksperti aicina iedzīvotājus uzticēties vien pārbaudītām vērtībām, proti, oficiālajiem televīzijas un radio ziņu raidījumiem. Daudz uzmanīgākiem vajadzētu būt ar internetā pieejamajiem izklaides un diskusiju portāliem, kas nereti mēdz pārspīlēt un izpušķot ziņas galveno būtību.

Vīrusu laikā sekojiet infektologu norādījumiem

Veselības jomas profesionāļi piemetina, ka pakļaušanās gan infektologu, gan valdības pārstāvju izvirzītajām piesardzības normām ir lielisks veids, kā izvairīties no iedzīvošanās hroniskā stresā.

Šaubas par speciālistu izteiktajiem apgalvojumiem vien vairos Jūsu stresa līmeni. Apbruņojoties ar pacietību un visiem nepieciešamajiem aizsarglīdzekļiem, kā arī ievērojot noteiktās distancēšanās prasības, Jūs varat būt pilnībā drošs par to, ka esat maksimāli pasargāts no saskaršanās ar bīstamo infekciju.

Krājumi neparedzētām situācijām

Nodrošinieties ar valsts noteiktajiem neparedzētām situācijām nepieciešamo vienuviet. Lai Jums ir soma, kur ir viss nepieciešamais! Tas arī būtiski mazinās stresu!

Kas jāzina bērnu vecākiem par stresu

Bērni un pusaudži reaģē uz vecāku un pieaugušo emocijām. Vecāku un pieaugušo miers un pārliecība var būt labākais atbalsts bērniem vīrusa uzliesmojuma laikā. Katrs bērns un pusaudzis stresa situācijās reaģē atšķirīgi.

Stress mazināšana uzsākot skolas gaitas

Jāsaprot, ka gan pieaugušajiem, gan bērniem ir nepieciešams laiks, lai pierastu pie jaunas situācijas. Taču, lai izvairītos no nevēlamas spriedzes, vislabāk ir samazināt to lietu daudzumu, kas bērnam ir nezināmas. Šajā gadījumā īpaša nozīme ir vecāku komunikācijai ar savu bērnu – pirms mācību gada sākšanās vecākiem ar bērniem ieteicams izrunāt visu, kas saistīts ar skolā gaidāmo. Ilustrācijai var noderēt skolas fotogrāfijas, vai, ja iespējams, vēlams pašiem izstaigāt skolas teritoriju. Ir vērts bērniem pastāstīt arī par savām skolas gaitām un dalīties ar sirsnīgākajām skolas atmiņām, kas bērnam varētu radīt pozitīvas sajūtas par gaidāmo laiku skolā. Īpaši būtiski šajās sarunās vecākiem ir klausīties, lai uzzinātu, par ko bērns izjūt bažas, un sarunas gaitā topošajam skolēnam palīdzēt šīs bailes pārvarēt.

Pazīmes, kas var liecināt, ka bērns izjūt stresu:

1. Pārmērīga raudāšana un aizkaitinājums.

2. Atgriešanās pie tādas uzvedības, kas bija vērojama, kad bērns bija jaunāks.

3. Pārmērīgas raizes un skumjas.

4. Ēšanas un miega traucējumi.

5. Pusaudžiem raksturīga viegla aizkaitināmība un izrādīšanās.

6. Sekmju pasliktināšanās.

7. Uzmanības un koncentrēšanās traucējumi.

8. Izvairīšanās no aktivitātēm, kas iepriekš sagādāja prieku.

9. Galvas un ķermeņa sāpes.

Kā atbalstīt savu bērnu:

• Apliecini, ka bērni ir drošībā. Paskaidro, ka uztraukums un skumjas šādās situācijās ir dabiskas. Pastāsti, kā pats tiec galā ar stresu un ko bērni var mācīties no vecākiem.

• Ierobežo laiku, ko bērni un pusaudži velta sociālajiem tīkliem un citiem medijiem. Bērni var viegli pārprast un interpretēt dzirdēto vai lasīto, kas var izraisīt pastiprinātas bailes.

• Centies ievērot rutīnu.

• Esi paraugs savam bērnam. Atpūties, izgulies, esi aktīvs un sporto, ēd veselīgi. Sazinies ar ģimenes locekļiem un draugiem attālināti.

RigaBrain smadzeņu treniņu centrs

Viens no biežākiem RigaBrain smadzēnu treniņu centra apmeklētāju atzinumiem ir tāds, ka RigaBrain smadzeņu treniņi paaugstina noturību pret stresu un ikdienā mazāk satraucamies, esam motivētāki darboties un neatliekam problēmu risināšanu!

RigaBrain smadzeņu treniņu centrs ar RigaBrain atbalsta programmu palīdz tiem, kuriem ir nepieciešami seansi sirdsmieram, bet nevar tos atļauties!