Organisma bioloģiskais pulkstenis, miegs un migrēnas. Kas tiem kopīgs?

Vārdu „lēkme”, kas bieži tiek saistīts ar migrēnu. Un jāsaka – ne bez iemesla. Ja ciešat no migrēnas galvassāpēm, zināt, ka tām ir lēkmjveidīga daba. Šajā rakstā – par migrēnu saistību ar miega ieradumiem, kā bioloģiskais pulkstenis to ietekmē.

Zinātnieki uzskata, ka pastāv cieša saistība starp migrēnām un cirkadiānajiem ritmiem.

Organisma dabiskais „pulkstenis” ietekmē hipokampa darbību smadzenēs. Hipokamps atbild par dzīvībai svarīgu funkciju – ķermeņa temperatūras, asinsspiediena, glikozes līmeņa asinīs – homeostāzi. Cirkadiānie ritmi pieder bioloģiskajiem ritmiem (bioloģiskais pulkstenis), kas regulē fizioloģiskos procesus organismā, un pastāv neatkarīgi no apkārtējās vides kairinātājiem.

Cirkadiāno ritmu pētnieki apgalvo, ka cilvēki evolūcijas gaitā ir bioloģisko pulksteni pielāgojuši tuvu 24 stundu diennakts ciklam, bet ritma dominances ilgums var būt gan īsāks, gan garāks par šo periodu. Cilvēki ar īsiem cirkadiānajiem ritmiem jeb tā dēvētie „cīruļi” ātrāk dodas pie miera; viņiem ir dinamiskākas miega fāzes, tādēļ viņi mostas agri, vienlaikus izguļoties tikpat pilnvērtīgi kā tie, kuru organisms pakārtots gariem cirkadiānajiem ritmiem.

„Pūces” – tā dēvējam cilvēkus, kuriem ir grūti mosties agri un arīdzan – agri iet gulēt. Šo cilvēku organisms pakārtots gariem cirkadiānajiem ritmiem.

Izrādās, šo ritmu garums var būt mainīgs dzīves laikā.

Pēdējās desmitgades laikā veidktos pētījumos atklāts, ka cirkadiānos ritmus regulē gēns ar nosaukumu „hPer2”.

Turpinot par migrēnu – tā raksturojama kā smadzeņu darbības traucējums, kura simptomu lokā ir sāpes vienlaikus vienā vai vairākās galvas daļās, bezmiegs, vemšana, jutība pret gaismu. Daži cilvēki, kas cieš no migrēnas, piedzīvo arī „auras” – vizuālas izjūtas pirms sāpju sākšanās.

Pavisam nesen sāpju pētnieks Roberts Šapiro (Robert Shapiro) izdarīja interesantu novērojumu. Viņš atskārta, ka kāds no viņa pacientiem, kas cieta no izteiktām migrēnas lēkmēm, bija Vermontas „cīruļu” kluba biedrs. Šajā klubā apvienojās personas, kas no rītiem mēdza celties ļoti agri.

Šapiro uzsāka pētījumu sēriju, kuras laikā tika atklāta saistība starp migrēnas „aurām” un īsiem cirkadiānajiem ritmiem. Iespējams, nevis miega traucējumi, bet miega ritms ir „atslēga”, kas palīdzēs atrast zāles pret šīm galvassāpju lēkmēm.

Izmantotā literatūra:

Brennan KC, Bates EA, Shapiro RE, et al. Casein kinase idelta mutations in familial migraine and advanced sleep phase. Sci Transl Med 2013;5:183ra156, 181-111.

Toh KL, Jones CR, He Y, et al. An hPer2 phosphorylation site mutation in familial advanced sleep phase syndrome. Science 2001;291:1040-1043.

Arī RigaBrain smadzeņu treniņu veikšana var sniegt ieguldījumu miega traucējumu un galvassāpju mazināšanā!

https://www.rigabrain.com/pieteikties