Ar ožas testu varētu izmērīt dziļo smadzeņu struktūru darbību

Vienkāršs ožas tests ticami prognozē smagi traumētu smadzeņu atveseļošanās iespējas

Spēja noteikt smaržas, izrādās, ir saistāma ar atlabšanu un ilgstošu dzīvildzi pacientiem, kuri guvuši smagas smadzeņu traumas. Vienkāršs, lēts ožas tests varētu palīdzēt ārstiem precīzi diagnosticēt un noteikt ārstēšanas metodes arī pacientiem ar apziņas traucējumiem.

Šādas atziņas publicētas prestižajā zinātnes žurnālā Nature. Minētajā pētījumā iesaistīti pacienti ar smagām smadzeņu traumām, kam raksturīgas ļoti minimālas interakcijas ar ārpasauli vai tie ir cilvēki vispār bez ārējās pasaules izpratnes pazīmēm. Nu konstatēts, ka 100% pacientu, kas reaģēja uz ožas testu, atguva apziņu, un 91% no šiem pacientiem bija dzīvi trīsarpus gadus pēc traumas.

“Ožas testa precizitāte ir ievērojama - es ceru, ka tas palīdzēs ārstēt smagā stāvoklī esošus galvas traumu pacientus visā pasaulē,” saka Anats Aržī (Anat Arzi), Kembridžas universitātes Psiholoģijas fakultātes un Vīzentāla institūta Zinātnes institūta pētnieks, kas šo vadīja pētījumu.

Ārstiem nereti ir grūti noteikt pacienta apziņas stāvokli pēc smagas smadzeņu traumas. Kļūdas diagnozēs tiek pieļautas līdz 40% gadījumu. Pacients, kam ir minimālas apziņas pazīmes, veģetatīvā stāvoklī teju neatšķiras no pacienta, kam tādu nav vispār, taču viņu nākotnes izredzes attiecībā uz veselības prognozi atšķiras. Precīza diagnoze ir ļoti svarīga, jo tā sniedz informāciju par ārstēšanas stratēģijām, piemēram, attiecībā uz sāpju slieksni.

Oža ir pamatmehānisms un balstās uz struktūrām dziļi smadzenēs. Smadzenes automātiski maina veidu, kā mēs ieelpojam, reaģējot uz dažādām smaržām - piemēram, ja smaka ir nepatīkama, mēs automātiski ievelkam īsākus, seklākus elpas vilcienus.

Veseliem cilvēkiem ožas reakcija notiek gan nomoda, gan miega stāvoklī.

Pētījums veikts par 43 smagu smadzeņu traumu pacientiem. Eksperimentētājs vispirms katram pacientam paskaidroja, ka viņiem tiks pasniegtas atšķirīgas smaržas, un elpošana caur degunu tiks uzraudzīta, izmantojot mazu caurulīti, ko sauc par deguna drenu. Nebija indikāciju, ka pacienti būtu šo informāciju dzirdējuši vai sapratuši.

Pēc tam uz piecām sekundēm katram pacientam tika pasniegts trauks, kurā bija vai nu patīkama šampūna smarža, nepatīkama puvušu zivju smaka, vai arī tas nebija pildīts ar aromātu. Tika fiksēts, ka katrs pacients ieelpo smaržu/ smaku desmit reizes.

Pētnieki konstatēja, ka minimāli apziņā esoši pacienti, reaģējot uz smaržām, ieelpoja ievērojami mazāk kā veseli cilvēki, bet bija fiksējama atšķirība, ieelpojot patīkamus un nepatīkamus aromātus.

Pēc trīsarpus gadiem veiktā novērojumā tika konstatēts, ka vairāk nekā 91% pacientu, kuriem neilgi pēc traumas ļoti smags stāvoklis, joprojām bija dzīvi, bet 63% pacientu, kuriem pirmajā pētījumā nekonstatēja ožas atbildes reakcijas, bija miruši.

Mērot ožas reakciju, pētnieki varētu izmērīt dziļo smadzeņu struktūru darbību smagu galvas smadzeņu traumu rezultātā. Visā pacientu grupā viņi konstatēja, ka ožas reakcija konsekventi atšķiras starp veģetatīvā stāvoklī esošajiem pacientiem un tiem, kas atrodas minimāli apzinātā stāvoklī, sniedzot papildu pierādījumus precīzai diagnostikai.

“Mēs arī atklājām, ka, ja pacientiem veģetatīvā stāvoklī bija kaut neliela reakcija uz smaržām vai smakām, viņi vēlāk pārgāja vismaz minimālas apzināšanās stāvoklī. Dažos gadījumos šī bija vienīgā pazīme, ka viņu smadzenes atveseļosies, un ar šo testu mēs varējām to prognozēt dienu, nedēļu un pat mēnesi pirms jebkādām citām pazīmēm", saka Aržī.

Veģetatīvā stāvoklī pacients var atvērt acis, regulāri pamosties un iemigt, un viņam ir pamata refleksi, taču tie neuzrāda nekādas būtiskas atbildes reakcijas vai apzināšanās pazīmes. Minimāli apzināts stāvoklis atšķiras, jo pacientam var būt periodi, kad viņš var uzrādīt atpazīšanas pazīmes vai reaģēt uz vienkāršām komandām.

“Šī jaunā un vienkāršā metode, lai novērtētu atveseļošanās iespējamību, nekavējoties jāiekļauj diagnostikas instrumentos pacientiem ar apziņas traucējumiem,” stāstījumu noslēdz Aržī.

RigaBrain smadzeņu treniņu centra apmeklētāju vidū arī bieži, klienti atzīst, ka viņiem uzlabojas smarža, garša pēc RigaBrain smadzeņu treniņiem.

Avots: Anat Arzi, Liron Rozenkrantz, Lior Gorodisky, Danit Rozenkrantz, Yael Holtzman, Aharon Ravia, Tristan A. Bekinschtein, Tatyana Galperin, Ben-Zion Krimchansky, Gal Cohen, Anna Oksamitni, Elena Aidinoff, Yaron Sacher, Noam Sobel. Olfactory sniffing signals consciousness in unresponsive patients with brain injuries. Nature, 2020