Pētījums par ķermeņa pozu – vai pozas var uzlabot pašapziņu?

Dominējoša ķermeņa poza var palīdzēt bērniem skolā justies pārliecinātākiem.

Tie ir pētījuma atklājumi, ko veikuši psihologi no Mārtiņa Lutera universitātes un Oto Frīdriha Bambergas universitātes. Pētījums publicēts žurnālā “School Psychology International” un sniedz sākotnējus pierādījumus par to, kā tik vienkāršs instruments kā pozas var palīdzēt skolēniem justies labāk skolā.

Ja cilvēks sēž, sakrustojis rokas aiz galvas, it kā nevērīgi atbalstoties pret galdu, tad, iespējams, jūtas ļoti pašpārliecināts. Vismaz šis cilvēks noteikti rada tādu iespaidu. Savukārt rokas, kas sakrustotas ķermeņa priekšā un ieliekta mugura parasti norāda uz nedrošību. “Ķermeņa valoda nav tikai stāsts par jūtām kā konstantu lielumu – izrādās, tā var veidot arī to, kā cilvēks jūtas,” skaidro pētnieks Roberts Kērners (Robert Körner) no Psiholoģijas institūta.

Pētījumos par tā saukto varas izvirzīšanu tiek mēģināts izprast, cik lielā mērā noteiktas ķermeņa pozas var ietekmēt cilvēka jūtas un pašcieņu. “Varas poza ir neverbāla varas izpausme. Tā ietver drosmīgus žestus”, saka Kērners. Līdz šim lielākā daļa pētījumu gan veikti, lai pētītu šādu pozu ietekmi uz pieaugušajiem. Kērnera un kolēģu pētījums ir pirmais, kurā respondenti ir bērni. “Bērni no piecu gadu vecuma spēj atpazīt un interpretēt citu cilvēku ķermeņa pozu,” piebilst psihologs.

Pētnieki veica eksperimentu ar 108 ceturtklasniekiem. Vienai grupai vajadzēja ieņemt divas ekspresīvas ķermeņa pozas un “sastingt” tajās vienu minūti. Pārējie (otra grupa), sakrustojuši rokas, nolieca galvu. Tad bērni veica psiholoģisko testu sēriju. Bērniem, kuri iepriekš bija ieņēmuši ekspresīvo pozu, tika konstatēts labāks garastāvoklis un augstāks pašvērtējums nekā bērniem otrā grupā.

Arī pēc RigaBrain seansiem, vecāki un skolotāji novēro, ka uzlabojas bērnu pašapziņa.

Šie rezultāti izraisīja īpaši “karstas” diskusijas, kad radās jautājumi par skolu. “Te varas izrādīšana visspēcīgāk ietekmē bērnu pašapziņu,” secina Kērners. “Skolotāji varētu pamēģināt pozu vingrinājumus un paskatīties, vai šī metode palīdz viņu audzēkņiem.” Tomēr Kērners steidz arī norādīt, ka novērotā iedarbība bija īslaicīga. Nopietnas problēmas ar bērnu pašvērtējumu ir jāuztic apmācītiem profesionāļiem.

Pētījuma rezultāti ir saskaņā ar agrākiem atklājumiem par varas pozīcijām; tomēr psiholoģiskās izpētes jomā pētījumu rezultāti reizēm ir pakļauti skepsei un šaubām. Proti, dažus no atklājumiem, kuru rezultātos tika apliecināta, piemēram, ķermeņa pozu pozitīva ietekme uz hormoniem vai uzvedību, nevarēja replicēt. „Lai mūsu pētījums būtu vēl objektīvāks un pārredzamāks, mēs to iepriekš reģistrējām. Tāpat – arī visu izmantoto metodoloģiju. Tas nozīmē, ka pētījuma gaitā neko nevarējām mainīt, lai panāktu vēlamo rezultātu”, skaidro Kērners.

Avots: Robert Körner, Hannes Köhler, Astrid Schütz. Powerful and confident children through expansive body postures? A preregistered study of fourth graders. School Psychology International, 2020.

http://www.rigabrain.com/pieteikties