Uzturs Un Demences Risks

Updated: Dec 10, 2020

Mēs nesaprotam, kur atrodamies vai kāds šodien ir datums, un jūtamies apjukuši, trauksmaini, izolēti no ārpasaules… Tā ir Alcheimera slimība.


Tā ir visbiežāk sastopamā demences forma, kas skar divas trešās daļas demences pacientu, atlikusī trešā daļa cieš no vaskulārās jeb ar asinsriti saistītās demences vai demences ar Levi ķermenīšiem, un šīs demences var arī savstarpēji sajaukties.


Precīzi demences cēloņi joprojām nav skaidri, taču speciālisti ir definējuši vairākus riska faktorus, kas palielina saslimšanas iespējamību nākotnē. Lai gan smadzeņu dabisko novecošanas procesu un ģenētiku mainīt nav iespējams, atsevišķus riska faktorus novērst ir pavisam vienkārši.



Demences izplatītākās formas ir Alcheimera slimība un vaskulārā demence. Alcheimera slimības gadījumā notiek patoloģiskas izmaiņas gan galvas smadzeņu šūnu (neironu) iekšpusē, gan ārpus tiem. Starpšūnu vidē veidojas patoloģiski nešķīstoši olbaltumvielu sakopojumi, bet šūnas iekšpusē tiek bojāts citoskelets. Rezultātā tiek bojāta šūnas transportsistēma, radot starpneironu signālu pārvades traucējumus un neizbēgamu neirona bojāeju. Savukārt vaskulārās demences patoģenēzes pamatā ir dažādas galvas smadzeņu asinsvadu patoloģijas (insulti, ateroskleroze u.c.), kuru dēļ iet bojā galvas smadzeņu audi.


Alcheimera slimības gadījumā dzīvildze ir aptuveni 10 gadu no diagnozes noteikšanas brīža, bet vaskulāras demences gadījumā – pieci.


Lauvas tiesa (40–70 procenti) no visiem demenču veidiem ir tās, ko izraisa Alcheimera slimība, bet piektdaļā gadījumu cēlonis ir vaskulāri jeb asinsrites traucējumi. (la.lv)


D vitamīna trūkums ir saistīts ar ievērojami paaugstinātu demences un Alcheimera slimības risku gados veciem cilvēkiem, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Neurology.


Starptautiska pētnieku komanda atklāja, ka pētījuma dalībniekiem, kuriem bija smags D vitamīna deficīts, bija vairāk nekā divas reizes lielāks demences un Alcheimera slimības attīstības risks.


Uzturs un demences risks

Nav noslēpums, ka veselīgs uzturs nāk par labu smadzenēm. Saskaņā ar jaunā pētījuma datiem, kas publicēti 2020.gada aprīlī medicīnas žurnālā Neurology® (Amerikas Neiroloģijas akadēmijas medicīnas žurnāls), demences attīstības risks var būt saistīts ne tikai ar konkrētiem pārtikas produktiem, bet arī to kombinācijām. Pētījumā atklājās, ka cilvēkiem, kuru uzturs galvenokārt sastāvēja no pārstrādātas gaļas un cieti saturošiem produktiem, piemēram, kartupeļi, cepumi, kūkas, pēc gadiem bija lielāks risks saslimt ar demenci kā tiem, kuri patērēja daudzveidīgāku uzturu.

Cilvēka uzturā ir sarežģīta pārtikas produktu savstarpējā saistība, ir svarīgi saprast, kā šīs produktu kombinācijas var ietekmēt smadzenes, jo uzturs var būt ietekmīgs preventīvs faktors, lai pasargātu cilvēku no demences. Vairāki pētījumi atklāj, ka veselīgs uzturs, piemēram, bagātīgs ar zaļajiem lapu salātiem un dārzeņiem, ogām, riekstiem, pilngraudu produktiem un zivīm, var samazināt demences risku. Šajā pētījumā autore Cécilia Samieri (PhD, Bordo Universitāte Francijā) pētīja atšķirības uztura paradumos cilvēkiem, kuriem attīstījās demence un kuriem ne.


Pētījumā tika iekļauti 209 dalībnieki, kuriem vidēji bija 78 gadi un kuriem tika diagnosticēta demence, kā arī 418 dalībnieki, samēroti pēc vecuma, dzimuma un izglītības līmeņa, kuriem nebija demences. Dalībnieki aizpildīja aptauju par uzturu pēdējo piecu gadu laikā, aprakstot, kādu pārtiku ēda un cik bieži (skalā - retāk kā reizi mēnesī līdz vairāk kā četras reizes dienā). Dalībniekiem bija veiktas medicīniskās pārbaudes ik pēc diviem līdz trīs gadiem. Pētnieki salīdzināja aptaujas datus, lai izvērtētu, kādas pārtikas kombinācijas tika lietotas uzturā veselajiem dalībniekiem un tiem, kuriem attīstījās demence. Pētnieki atklāja salīdzinoši maz atšķirību starp patērēto ēdiena daudzumu, turklāt ievērojami atšķīrās pārtikas kombinācijas starp dalībnieku grupām.


Pārstrādāta gaļa bija viens no galvenajiem produktiem, ko uzturā iekļāva personas ar demenci. Šie cilvēki vairāk kombinēja tādus produktus kā desas, sālītu gaļu, pastu, cieti saturošus produktus, kā kartupeļi, alkohols, cepumi un kūkas. Tas var liecināt, ka nozīme demences riska attīstībā ir biežumam, kādā pārstrādāta gaļa tiek lietota uzturā kombinācijā ar neveselīgu pārtiku, nevis vidējais patērētais daudzums. Piemēram, personas ar demenci vairāk lietoja uzturā pārstrādātu gaļu kopā ar kartupeļiem, kamēr personas, kurām neattīstījās demence - gaļu uzturā lietoja kopā ar daudzveidīgākām uztura kombinācijām, kā augļiem, dārzeņiem un jūras veltēm.


Kopumā personas, kurām netika noteikta demence, uzturā vairāk iekļāva veselīgu pārtiku. Novērojot personu uztura paradumus, pirms tika diagnosticēta demence - jo bagātīgāks uzturs, jo mazāks risks attīstīties demencei.


RigaBrain smadzeņu treniņu centra apmeklētājiem uzlabojās smadzeņu pašorganizēšanās procesi.

Cécilia Samieri, Abhijeet Rajendra Sonawane, Sophie Lefèvre-Arbogast, Catherine Helmer, Francine Grodstein, Kimberly Glass. Using network science tools to identify novel diet patterns in prodromal dementia. Neurology, 2020: https://www.sciencedaily.com/releases/2020/04/200422214038.htm