Multiplā skleroze un smadzeņu veselība: Kā neiroplastiskums un neurofeedback var palīdzēt?

Multiplā skleroze (MS) ir diagnoze, kas bieži vien izmaina cilvēka dzīvi no pamatiem. Tā ir hroniska centrālās nervu sistēmas slimība, kuras gaita var būt neprognozējama. Tomēr, iedziļinoties neirobioloģijā un jaunākajos pētījumos, paveras cerīgāka aina – mūsu smadzenēm piemīt apbrīnojama spēja pielāgoties un atjaunoties. Šajā rakstā apskatīsim, kas tieši notiek smadzenēs MS gadījumā, kādi ir zinātniski pamatoti dzīvesveida ieteikumi, ko pacienti var darīt paši, un kā inovatīvas pieejas, piemēram, neurofeedback, var sniegt būtisku atbalstu.

Kas ir multiplā skleroze un kā tā ietekmē smadzenes?

No neirobioloģijas skatupunkta, multiplā skleroze ir autoimūna slimība, kuras laikā organisma imūnsistēma kļūdaini uzbrūk mielīnam – aizsargājošam apvalkam, kas apņem nervu šķiedras (aksonus) galvas un muguras smadzenēs. Šis process tiek saukts par demielinizāciju. Mielīns darbojas līdzīgi kā elektrības vada izolācija – kad tas ir bojāts, nervu impulsu pārraide palēninās vai tiek pilnībā bloķēta.

Šo bojājumu (lesiju jeb "sklerozes" plankumu) rezultātā var rasties plašs simptomu spektrs: sākot no redzes traucējumiem un muskuļu vājuma līdz izteiktam nogurumam (kuru izjūt 75–90% pacientu), kognitīviem traucējumiem (atmiņas un koncentrēšanās grūtībām) un depresijai [1]. Turklāt MS ietekmē ne tikai balto vielu (kur atrodas mielīns), bet var izraisīt arī pelēkās vielas atrofiju un nozīmīgas izmaiņas smadzeņu funkcionālajos tīklos.

MS ir otrais biežākais invaliditātes cēlonis jauniem pieaugušajiem, un tā skar 30–80 cilvēkus uz katriem 100 000 iedzīvotāju. Slimība parasti sākas vecumā no 20 līdz 40 gadiem, un tās gaita var būt ļoti atšķirīga – no remitējoši-recidivējošas formas līdz progresējošai.

Zinātniskie ieteikumi: Ko jūs varat darīt paši?

Lai gan MS gaitu nevar pilnībā apturēt tikai ar dzīvesveidu, zinātniskie pētījumi arvien vairāk uzsver pacientu pašu iesaistes nozīmi neiroplastiskuma veicināšanā.

Neiroplastiskums ir smadzeņu spēja veidot jaunus nervu savienojumus, lai kompensētu bojātās zonas. Lūk, galvenie uz pierādījumiem balstītie ieteikumi:

• Regulāras fiziskās aktivitātes: Pētījumi rāda, ka aerobie un pretestības treniņi var uzlabot izziņas funkcijas, mazināt nogurumu un pat veicināt neiroaizsardzību, stimulējot smadzeņu izcelsmes neirotrofisko faktoru (BDNF) un citas aizsargājošas vielas [2].

• Uzturs un uztura bagātinātāji: Sabalansēts, pretiekaisuma uzturs (piemēram, Vidusjūras diēta), kā arī pietiekams D vitamīna un Omega-3 taukskābju līmenis palīdz samazināt oksidatīvo stresu un atbalsta smadzeņu veselību [3].

• Kvalitatīvs miegs un stresa vadība: Hronisks stress un miega trūkums pasliktina simptomus. Apzinātības (mindfulness) prakses un relaksācijas tehnikas palīdz uzturēt emocionālo līdzsvaru.

• Kognitīvie treniņi: Smadzeņu aktīva nodarbināšana ar jaunu prasmju apguvi vai kognitīvās rehabilitācijas uzdevumiem palīdz saglabāt "kognitīvo rezervi" un uzlabo informācijas apstrādes ātrumu [4].

• D vitamīna līmeņa optimizēšana: D vitamīna deficīts ir izplatīts MS pacientiem un var ietekmēt slimības aktivitāti. Regulāra pārbaude un papildināšana ir būtiska.

• Smēķēšanas atmešana: Smēķēšana var pasliktināt MS simptomus un paātrināt slimības progresēšanu. Atmešana ir viens no svarīgākajiem soļiem smadzeņu veselības aizsardzībai.

  
  

Neurofeedback pētījumi pie multiplās sklerozes

Līdzās klasiskajai rehabilitācijai un dzīvesveida izmaiņām, neurofeedback (EEG bioloģiskā atgriezeniskā saite) iegūst arvien lielāku zinātnieku uzmanību kā neinvazīva metode MS simptomu mazināšanai. Tā ir smadzeņu trenēšanas metode, kas māca smadzenēm pašregulēties, sniedzot atgriezenisko saiti par to elektrisko aktivitāti.

Zinātniskie dati liecina par daudzsološiem rezultātiem:

• Noguruma un depresijas mazināšana: Randomizētā kontrolētā pētījumā (Choobforoushzadeh et al., 2015) konstatēts, ka neurofeedback ievērojami samazina primārā noguruma un depresijas simptomus MS pacientiem, un šis efekts saglabājas arī 2 mēnešus pēc treniņu beigām (p < 0.05) [5].

• Kognitīvo funkciju uzlabošana: Pinter et al. (2021) pētījums parāda, ka veiksmīgs neurofeedback treniņš var ne tikai uzlabot kognitīvās funkcijas (īpaši atmiņu un izpildfunkcijas), bet arī radīt pozitīvas izmaiņas smadzeņu mikrostruktūrā un funkcionālajā savienojamībā, ko apstiprina MRI dati [6].

• Sinerģija ar kognitīvo rehabilitāciju: Motamedi et al. (2026) pētījums liecina, ka apvienojot kognitīvo rehabilitāciju ar neurofeedback terapiju, tiek sasniegti ievērojami labāki rezultāti uzmanības pārslēgšanā, reakcijas laikā un kognitīvajā elastībā nekā izmantojot šīs metodes atsevišķi [7].

• Smadzeņu pašregulācija: Kober et al. (2019) demonstrēja, ka MS pacienti, kuri veiksmīgi apguva smadzeņu pašregulāciju ar neurofeedback palīdzību, uzrādīja uzlabojumus ilgtermiņa atmiņā un izpildfunkcijās jau pēc 10 mājas treniņu seansiem.

Simptomu un risinājumu apkopojums

Simptoms	Ietekme uz smadzenēm	Zinātniski pamatoti risinājumi
Nogurums (Fatigue)	Izmaiņas kortiko-kortikālajā savienojamībā	Aerobā slodze, miega higiēna, neurofeedback treniņi [5]
Kognitīvie traucējumi	Demielinizācija, pelēkās vielas atrofija	Kognitīvā rehabilitācija, jaunu prasmju apguve, neurofeedback (SMR treniņi) [6]
Depresija un emocionālās svārstības	Neiroiekaisums, izmaiņas limbisko un frontālo reģionu darbībā	Apzinātības prakses, psiholoģiskais atbalsts, neurofeedback [5]
Fiziskie simptomi (redze, līdzsvars)	Bojājumi specifiskos nervu ceļos	Fizioterapija, mērķēti vingrojumi, smadzeņu pašregulācijas veicināšana

Atsauksmes no NeurOptimal® lietotājiem pasaulē

Pasaulē daudzi MS pacienti izmanto NeurOptimal® – Dynamical Neurofeedback® sistēmu, kas atšķiras no lineārā neurofeedback ar to, ka tā neuzspiež smadzenēm konkrētu stāvokli, bet gan sniedz informāciju (atspulgu) par to darbību, ļaujot smadzenēm pašām atrast optimālāko pašregulācijas ceļu.

Lūk, daži iedvesmojoši pieredzes stāsti no pasaules:

Redzes uzlabošanās: Kādam pacientam (Don), kuram MS dēļ bija bojāts kreisais redzes nervs un nācās vadīt auto ar vienu aizvērtu aci, pēc pirmā NeurOptimal® seansa atgriezās skaidra redze ar abām acīm. Turpinot seansus reizi trīs nedēļās, viņš spēja uzturēt šo funkciju 5 gadus. – Cleveland Neurofeedback

Fizisko sajūtu atgūšana: Cits klients (Geoff) ziņoja, ka pēc viena seansa pazuda sajūta, it kā uz kājām būtu "vilnas sega" – atgriezās skaidra jušana un uzlabojās gaita, mazinot klupšanu (foot drop). – Cleveland Neurofeedback

Kognitīvā skaidrība un enerģija: Sieviete (Eileen), kura ar MS sadzīvoja 30 gadus, novēroja, ka pēc seansiem viņa guļ labāk, domā skaidrāk un bieži var pārvietoties bez spieķa palīdzības. Viņas vīrs reiz teica: "Hei, Eileen, palēnini – tu tik ātri neej!" – Cleveland Neurofeedback

Svarīgi atzīmēt: NeurOptimal® nav medicīniska ārstēšana vai zāles pret MS, bet gan smadzeņu treniņš, kas palīdz tām kļūt elastīgākām un noturīgākām (resilient), ļaujot labāk tikt galā ar ikdienas izaicinājumiem.

Kā RigaBrain® varētu palīdzēt?

"Mūsu smadzenes ir apbrīnojami plastiskas. Pat tad, kad saskaramies ar tādām diagnozēm kā multiplā skleroze, smadzenes meklē jaunus ceļus, kā kompensēt un pielāgoties. Mūsu uzdevums ir sniegt tām labākos apstākļus un rīkus šim procesam." – Pēteris Urtāns, RigaBrain® vadītājs un ergoterapeits.

RigaBrain® kabinetā mēs izmantojam modernāko NeurOptimal® tehnoloģiju, lai atbalstītu jūsu smadzeņu dabisko spēju pašregulēties. Tas ir relaksējošs, neinvazīvs process, kura laikā jūs vienkārši klausāties mūziku, kamēr sistēma nolasa jūsu smadzeņu aktivitāti un palīdz tām "restartēties" un atrast līdzsvaru. Daudzi mūsu klienti ziņo par dziļāku mieru, labāku miegu un skaidrāku domāšanu jau pēc pirmajiem seansiem.

Biežāk uzdotie jautājumi (Q&A)

Vai neurofeedback izārstēs manu multiplo sklerozi?

Nē, neurofeedback nav zāles pret MS un nevar atjaunot bojāto mielīnu. Tas ir smadzeņu treniņš, kas palīdz optimizēt atlikušo nervu tīklu darbību, uzlabojot dzīves kvalitāti, mazinot nogurumu un atbalstot kognitīvās funkcijas.

Cik ātri var just rezultātus?

Katrs cilvēks un viņa smadzeņu stāvoklis ir unikāls. Daži pamana izmaiņas, piemēram, labāku miegu vai mazinātu "smadzeņu miglu", jau pēc pirmajiem seansiem, bet noturīgākiem rezultātiem parasti nepieciešams ilgāks treniņu kurss (10–20 seansi).

Vai tas ir droši MS pacientiem?

Jā, NeurOptimal® ir pilnībā droša, neinvazīva metode, kas neko neievada smadzenēs un nestimulē tās ar elektrību. Tā tikai nolasa datus (kā EEG) un izmanto audio signālus atgriezeniskajai saitei.

Vai neurofeedback var aizstāt medikamentus?

Nē, neurofeedback neaizstāj ārsta nozīmēto terapiju. Tas ir papildinošs rīks, kas var uzlabot dzīves kvalitāti un palīdzēt smadzenēm labāk funkcionēt līdzās pamatārstēšanai.

Rūpējieties par savu smadzeņu veselību jau šodien! Aicinām spert pirmo soli pretī labākai pašsajūtai.

Piesakieties RigaBrain® seansam šeit: https://www.rigabrain.com/pieteikties

Vai vēlaties uzzināt vairāk par savu smadzeņu stāvokli? Aizpildiet mūsu pašnovērtējuma anketu: https://www.rigabrain.com/smadzenu-novertejums

Atsauces

1. Ayache, S. S., et al. (2021). Neurofeedback therapy for the management of multiple sclerosis symptoms: current knowledge and future perspectives. Journal of Integrative Neuroscience.

2. White, L., et al. (2008). Exercise and Brain Health — Implications for Multiple Sclerosis. Sports Medicine.

3. Ciumărnean, L., et al. (2024). Obesity Control and Supplementary Nutraceuticals as Cofactors of Brain Plasticity in Multiple Sclerosis Populations. International Journal of Molecular Sciences.

4. Riemenschneider, M., et al. (2022). Investigating the potential disease-modifying and neuroprotective efficacy of exercise therapy early in the disease course of multiple sclerosis. Multiple Sclerosis Journal.

5. Choobforoushzadeh, A., et al. (2015). Effect of Neurofeedback Training on Depression and Fatigue in Patients with Multiple Sclerosis. Applied Psychophysiology and Biofeedback.

6. Pinter, D., et al. (2021). MRI correlates of cognitive improvement after home-based EEG neurofeedback training in patients with multiple sclerosis: a pilot study. Journal of Neurology.

7. Motamedi, P., et al. (2026). Combined cognitive rehabilitation and neurofeedback therapy: effects on executive function and cognitive flexibility in people with multiple sclerosis. Neurological Sciences.