top of page
Brain Rembrandt style 3.png
Notebook_edited.png

Apmelošana, meli un smadzeņu darbība

Apmelošana ir ne tikai sociāls, bet arī neiroloģisks fenomens, kas ietekmē gan indivīdu, kas melo, gan indivīdu, kurš kļūst par melu mērķi. No neirozinātnes perspektīvas, šī darbība ir saistīta ar vairākiem smadzeņu procesiem un var radīt ilgtermiņa sekas.



Cilvēks, kurš melo


1. Emocionālā regulācija un stress: Melošana bieži ir saistīta ar augstu emocionālo spriedzi. Šī spriedze aktivizē smadzeņu stresa atbildes sistēmas, kas ilgtermiņā var ietekmēt gan emocionālo, gan fizisko veselību.

2. Atalgojuma sistēma: Melošana var izraisīt īslaicīgu atalgojuma sajūtu, stimulējot smadzeņu dopamīna sistēmu. Tomēr šī īslaicīgā ieguvuma sajūta var radīt nepatiesu motivāciju turpināt apmelošanas uzvedību.

3. Empātijas un sociālās saiknes samazināšanās: Ilgstoša melošana var mazināt spēju izjust empātiju pret citiem, kā arī traucēt spēju veidot un uzturēt veselīgas sociālās attiecības.


Cilvēks, kuru apmelo


1. Stresa un traumas: Nepatiesu apgalvojumu uztveršana kā personīgs uzbrukums var izraisīt smagu emocionālu stresu un pat izraisīt traumu.

2. Uzticības zudums: Apmelošana var radīt uzticības zudumu ne tikai pret konkrēto indivīdu, bet arī pret citiem cilvēkiem kopumā.

3. Pašvērtējuma problēmas: Ilgstoša apmelošana var ietekmēt indivīda pašvērtējumu un pašcieņu, radot pastāvīgas psiholoģiskas problēmas.


Pētījumi par meliem


Melošana ir sarežģīta parādība, kura ir pētīta no dažādiem zinātnes aspekti. Šeit ir kopsavilkums par galvenajām atziņām:

1. Neiroloģiskais pamats: Melošana iesaista specifisku frontālās smadzeņu garozas reģionu aktivizāciju, piemēram, ventrolaterālo priekšējo smadzeņu garozu (VLPFC), dorsolaterālo priekšējo smadzeņu garozu (DLPFC), dorsomedialo priekšējo smadzeņu garozu (DMPFC) un superior temporal sulcus. Tas viss uzsver melošanas sarežģīto kognitīvo dabu. (Phan et al., 2005)

2. Sociālie un psiholoģiskie aspekti: Meli bieži ir atbilde uz sociālajām situācijām un var būt motivēti ar identitātes draudiem personiskajā, attiecību vai kolektīvajā līmenī. Tie ietver vēlmi maldināt un ir ietekmēti ar bioloģiskiem, personiskiem un situācijas faktoriem. (Leavitt & Sluss, 2015)

3. Lingvistiskie rādītāji: Noteikti lingvistiski rādītāji, piemēram, biežums un ilgums, kā tiek teikts "um", var norādīt uz krāpšanu pret patiesības teikšanu runā. (Arciuli et al., 2010)

4. Melu noteikšanas metodes: Melu noteikšanā ir bijuši ievērojami sasniegumi, ar pētījumiem, kas izpēta neiroattēlveidošanu, neirostimulāciju un multimodālas sistēmas, kas apvieno vizuālo, akustisko un EEG informāciju. (Javaid et al., 2022).

5. Kultūras un vēsturiski konteksti: Meli un to nozīmes ir jāsaprot to kultūras, vēsturiskajā un politiskajā kontekstā, jo tie mainās atšķirīgās sabiedrībās un laikos. (McGranahan, 2017).


Kopumā, melošana ir daudzpusīga uzvedība, kas ietver neiroloģiskus, sociālus, psiholoģiskus, lingvistiskus un kultūras aspektus. Melošanas saprašanai ir nepieciešama visaptveroša pieeja, kas ietver šos dažādos aspektus.


RigaBrain® Perspektīva melu upuriem


RigaBrain® uzsver, ka svarīgi ir strādāt pie smadzeņu darbības pašregulācijas, nevis koncentrēties uz simptomiem vai diagnozēm. Šādā kontekstā, Dynamical Neurofeedback® varētu palīdzēt indivīdiem, kas cieš no apmelošanas sekām, atjaunot emocionālo līdzsvaru un uzlabot pašregulācijas spējas. NeurOptimal® sistēmas varētu palīdzēt indivīdiem attīstīt labāku stresa pārvaldības prasmes un veicināt emocionālu labklājību.


Kopumā, apmelošana no neirozinātnes skatupunkta atklāj sarežģītu mijiedarbību starp emocionālo, sociālo un bioloģisko, norādot uz nepieciešamību pievērst uzmanību gan cēloņiem, gan seku mazināšanai, izmantojot piemērotus neiroterapijas pieejas.