Empātiju var konstatēt cilvēkiem, kuru smadzenes atpūšas


Tradicionāli empātiju mēra, izmantojot anketas un psiholoģiskos pašnovērtējumus. Šā pētījuma rezultāti ir alternatīva cilvēkiem, kuriem varētu būt grūtības aizpildīt anketas, piemēram, smagu psihisku slimību gadījumos, saka pētījuma vecākais autors doktors Marko Jakobīni (Marko Iacoboni), psihiatrijas un uzvedības zinātņu profesors.


“Emociju novērtēšana bieži vien ir visgrūtākā populācijā, kurai tā patiesībā nepieciešama visvairāk,” saka pētnieks. “Empātija ir garīgās veselības un labklājības stūrakmens. Tā veicina sociālo sadarbību, jo tieši izjūtot empātiju, mēs rūpējamies par citiem. Tā arī palīdz mums spoguļot citu cilvēku iekšējās jūtas, uzvedību un nodomus.”


Pētījumā, kas publicēts žurnālā Frontiers in Integrative Neuroscience, zinātnieki pētīja 58 vīriešus un sievietes vecumā no 18 līdz 35 gadiem.


Atpūtā esošu smadzeņu aktivitāte tika mērīta ar neinvazīvu magnētiskās MRI metodi, lai kartētu smadzeņu aktivitāti, veicot nelielas izmaiņas asins plūsmā. Dalībniekiem tika lūgts ļauties brīvam domu plūdumam, skatoties uz fiksācijas punktu uz melna ekrāna.


Pēc tam dalībnieki aizpildīja anketas, lai mērītu empātiju. Viņi vērtēja, piemēram, šādus apgalvojumus: “Man bieži ir līdzjūtība pret cilvēkiem, kas nav laimīgāki par mani” un “Es dažkārt cenšos labāk saprast savus draugus, iztēlojoties, kā situācija izskatās no viņu viedokļa”, piecu punktu skalā no “nemaz nav raksturīgi” līdz “ļoti raksturīgi”.

Paralēli pētnieki analizēja datus par aktivitāti konkrētos smadzeņu neirālajos tīklos, kas, kā pierādīts iepriekšējos pētījumos, kontrolē empātijas izpausmes.


“Mēs atklājām, ka pat tad, ja cilvēks nav iesaistīts situācijā, kurai vajadzētu raisīt empātiju, smadzeņu aktivitāte par to atbildīgajos smadzeņu reģionos var atklāt cilvēka empātijas līmeni,” sacīja Jakobīni. “MRI palīdzēja mums prognozēt katra dalībnieka aptaujas rezultātus.”


Atklājumi varētu palīdzēt veselības aprūpes speciālistiem labāk novērtēt empātiju cilvēkiem ar autismu vai šizofrēniju, kuriem var būt grūtības aizpildīt anketas vai izteikt emocijas vārdos.


“Tiek uzskatīts, ka cilvēkiem ar šādiem psihiskajiem traucējumiem trūkst empātijas,” viņš turpina. “Bet, ja mēs varam pierādīt, ka viņu smadzenes spēj izraisīt empātiju, mēs varam strādāt, lai to veicinātu, tādējādi, novēršot, piemēram, noziedzīga rakstura darbības pret līdzcilvēkiem, kas saistītas ar traucējuma izpausmēm un fāzi.”

Turpmākie pētījumi tiks veikti ar mērķi noteikt citus smadzeņu reģionus, kas saistīti ar empātiju.


Avots: Leonardo Christov-Moore, Nicco Reggente, Pamela K. Douglas, Jamie D. Feusner, Marco Iacoboni. Predicting Empathy From Resting State Brain Connectivity: A Multivariate ApproachFrontiers in Integrative Neuroscience, 2020.