top of page
Brain Rembrandt style 3.png
Notebook_edited.png

Intermitējošā badošanās kā smadzeņu novecošanās procesu kavēšanas metode

Vecumam pieaugot, cilvēks piedzīvo kognitīvo procesu pasliktināšanos. Atkarībā no

individuālajām iezīmēm, cilvēks var pamanīt atmiņas pasliktināšanos, nespēju pievērst un

noturēt uzmanību,


grūtības iemācīties ko jaunu vai spriešanas spēju nodilumu. Tas notiek

smadzeņu novecošanās procesu rezultātā. Vecumam iestājoties, smadzenēs var notikt pelēkās vielas retināšanās, mazināties smadzeņu šūnu komunikācijas ātrums baltās vielas zaudējumu dēļ, var tikt uzkrāti proteīnu veidojumi, kas saplūst kopā starp smadzeņu šūnām, apgrūtinot starp-šūnu procesus, kā arī var mazināties dažādas neiroķīmikālijas daudzums, ietekmējot kognitīvu, sensoru un motorisku funkciju efektivitāti. Par laimi pētnieki veselības aprūpes un neirozinātnes nozarēs ir parādījuši vairāku preventatīvo metožu potenciālu, kas novērš minētos smadzeņu novecošanās procesus un to kognitīvās izpausmes. Starp šādām metodēm plašu popularitāti ir izpelnījusies intermitējošā badošanās (IB). Pētnieki ir parādījuši, ka IB var aktivizēt vairākus vielmaiņas un šūnu molekulārus pret novecošanās mehānismus, pozitīvi ietekmējot visu cilvēka organismu, tajā skaitā arī centrālo nervu sistēmu.


Intermitējošās badošanās laikā, kas var ilgt no 12-48h, cilvēks atturas no kaloriju

uzņemšanas. Ārpus šī laika ēdiens tiek uzņemts regulāri un bez stingriem ierobežojumiem. Pastāv vairāki IB tipi, bet visizplatītākais ir 16:8h IB tips, kurā ir atļauts uzņemt kalorijas ar ēdienu vai dzērienu 8h dienā, bet jābadojas 16h, šajā laikā iekļaujot arī miega periodu. Vairums izvēlas atteikties vai nu no brokastīm, uzsākot ēšanas periodu ap pusdienlaiku, vai vakariņām, uzsākot badoties pēcpusdienā. Sākotnēji šāds ēšanas režīms var šķist neparasts vai pat ekstrēms. Taču vēsturiski lielākajā daļā no cilvēka evolucionārās attīstības laika, ēdiena pieejamība nebija garantēta, un cilvēku organisms piedzīvoja regulārus badošanās periodus. Tāpēc badošanās cilvēka organismam ir pazīstams un iespējams pat vēlams process. Aplūkosim mehānismus smadzenēs, kurus ietekmē IB, ļaujot saglabāt smadzeņu jauneklību ilgāk.


Badošanās laikā cilvēka organismā notiek enerģijas avota maiņa no glikozes jeb

cukura uz uzglabātajiem lipīdiem jeb taukiem, kas izraisa pārmaiņas vielmaiņā un šūnu

procesos. Kad glikozes daudzums asinīs mazinās, lipīdi no tauku šūnām tiek pārnesti uz

aknām, kur tie pārtop par ketoniem. Tie kļūst par pamata enerģijas resursu smadzenēs.

Pirmkārt, tie aktivizē smadzeņu neirotrofisko augšanas faktoru, kurš savukārt veicina

mitohondriālo bioģenēzi šūnās, sinaptisko plasticitāti un šūnu stresa pretestību. Otrkārt,

ilgstošas badošanās rezultātā uz laiku tiek kavēta jaunu šūnu veidošanās un proteīnu

biosintēze. Šis process nozīmē, ka enerģija var tikt virzīta uz atjaunošanos – neironi tiek

attīrīti no disfunkcionālām vai bojātām sastāvdaļām, un apturētas proteīnu biosintēzes dēļ

notiek disfunkcionālu proteīnu pārstrāde autofagijas procesā. Autofagija ir process, kas atbild par organisma spēju tikt galā ar oksidatīvo stresu – kaitīgo brīvo radikāļu uzkrājumu. Rezultātā uzlabojas antioksidantu aizsarg spēja un notiek DNS atjaunošanās. IB samazina arī iekaisumu – organisma pārmērīgo reakciju uz ievainojumu, jo mazinās monocītu (iekaisumu veidojošas baltās asins šūnas) daudzums asinīs. Visbeidzot IB mazina insulīna daudzuma cirkulāciju asinīs, kas paaugstina insulīna receptoru jutīgumu. Neironi tādā veidā ir spējīgi uzsūkt un utilizēt glikozi efektīgāk, veicinot neiroplasticitāti un aizsardzību pret oksidatīvo stresu.


Intermitējošā badošanās pozitīvi ietekmē un novērš tos procesus smadzenēs, kas

paātrina bioloģisko novecošanos, un tos, kuri ar vecumu pasliktinās. Piemēram, insulīna

jutība – glikozes uzsūkšana šūnās – pavājinās ar vecumu, kas mazina enerģijas cirkulāciju un paaugstina asins cukura līmeni. Ar laiku IB uzlabo insulīna jutīgumu. Turklāt oksidatīvais stress, DNS bojājumi, iekaisums un disfunkcionālu šūnu un proteīnu uzkrājumi ir tas, ko pētnieki neirozinātnē uzskata par novecošanās biomarķieriem. IB pozitīvi ietekmē tos visus, tāpēc šai uztura metodei ir potenciāls palēnināt novecošanos un uzlabot kognitīvās funkcijas.


Tiem, kas uzsāk IB, ir vēlams sākumā konsultēties ar ārstu, jo pastāv iespēja, ka kādu

individuālo veselības iezīmju dēļ IB labumu nenesīs, piemēram, ēšanas traucējumu vai zema svara gadījumos. Kā arī ir vēlams nesteigties ar iekļaušanos noteiktā režīmā. Ja mērķis ir 16:8 IB tips, tad var saīsināt ēšanas laika periodu pa 1h katru dienu līdz ēšanas periods kļūst 8h garš. Turklāt sākotnēji var izpausties tādi nepatīkami blakus efekti kā izsalkums, nogurums vai domāšanas traucējumi. Dažus no blakus efektiem ir iespējams mazināt, iedzerot sāli izšķīdinātu ūdenī vai glāzi citron ūdens. Sāls ūdenī esošais nātrijs un citron ūdenī esošais kālijs novērsīs nogurumu un uzlabos domāšanu.

Rūpēties par savu smadzeņu veselību ir aktuāli ikvienam, jo tas ir tas, kas saglabās

spēju spriest, atcerēties, mācīties un pievērst uzmanību, neskatoties uz vecumu. Tas savukārt būtiski ietekmēs dzīves kvalitāti vecumdienās un attiecības ar apkārtējiem. Katram ir jāapdomā individuāli, vai IB viņiem ir piemērots ēšanas režīms, bet, realizējot šo metodi pareizi, tās iedarbība uz kognitīvām funkcijām tiks izjusta uzreiz un it īpaši vecumdienās.


Izmēģini RigaBrain seansus, lai uzlabotu smadzeņu darbību un to pašorganizēšanos.