Pesimisms - no kurienes?



Pacienti ar neiropsihiatriskiem traucējumiem, piemēram, trauksmi vai depresiju, mēdz piedzīvot negatīvu garastāvokli, kas viņiem traucē izprast, kā labāk tikt ar to galā.

Neirozinātnieki ir atklājuši smadzeņu apvidu, kas varētu būt atbildīgs par cilvēka slikto garastāvokli. Testos ar dzīvniekiem, stimulējot šo apvidu viņu smadzenēs, pētniekiem izdevās dzīvniekos radīt sliktu omu un pieņemt negatīvus lēmumus.


Pagāja apmēram diena, līdz pēc smadzeņu stimulācijas dzīvnieki emocionāli sāka justies slikti. Tā kā trauksmi un depresiju arvien ir ārkārtīgi grūti efektīvi mazināt, zinātniekiem šie atklājumi varētu palīdzēt jaunu, efektīvu ārstēšanas veidu rašanā.


Kas ir negatīvi lēmumi? Tie ir tādi lēmumi, kuru pieņemšanā, salīdzinot pozitīvo un negatīvo ieguvumu “kausus”, negatīvo aspektu cilvēka uztverē ir daudz vairāk, radot lielu trauksmes un stresa pārdzīvojumu šāda lēmuma pieņemšanā. Jo vairāk risku lēmumā redzam, jo trauksmainākus tas mūs padara.


Izrādās, līdzīgi reaģē arī dzīvnieki. Pētnieki to atklāja, jo redzēja līdzības starp pacientiem, kas cieš no emocionālajiem traucējumiem, un dzīvniekiem, kas izjūt stresu. Abos gadījumos ir tendence veikt rituālas, atkārtotas, kompulsīvas darbības, tādā veidā neapzināti cenšoties mazināt negatīvās emocijas. Gan cilvēki, gan dzīvnieki pieņem lēmumus pēc “izmaksu – ieguvumu” principa.


Nu zinātnieki zina, kurš smadzeņu apvidus izraisa trauksmainas izjūtas. Pētījumu sērija tiks turpināta, lai atklātu arī citus iesaistītos smadzeņu reģionus un, iespējams, izstrādātu daudz efektīvākas palīdzības metodes pacientiem, kas cieš no šiem traucējumiem akūtā vai hroniskā formā.


Avots: Ken-ichi Amemori, Satoko Amemori, Daniel J. Gibson, Ann M. Graybiel. Striatal Microstimulation Induces Persistent and Repetitive Negative Decision-Making Predicted by Striatal Beta-Band Oscillation. Neuron, 2018


Ja Tevi skāris pesimisms, tad laiks smadzeņu treniņam. Piesakies! https://www.rigabrain.com/pieteikties