Vai smadzeņu evolūcijas izmaiņas palielina mūsu tieksmi uz trauksmi?


Neiroķīmiskajām vielām, piemēram, serotonīnam un dopamīnam, ir liela nozīme attiecībā uz smadzeņu kognitīvajām un emocionālajām funkcijām. Vezikulārais monoamīna transportieris 1 (VMAT1) ir viens no gēniem, kas atbild par neirotransmiteru transportēšanu un neironu signalizēšanas sistēmas regulēšanu. Tohoku Universitātes pētniecības komanda ir rekonstruējusi mūsu senču VMAT1 proteīnus, atklājot funkcionālās izmaiņas neirotransmiterā VMAT1 visā cilvēka evolūcijas gaitā.


Cilvēka ķermeni veido miljoniem šūnu. Katrs indivīds satur noteiktu ģenētisko kodu komplektu, kas veido visu dzīvās būtnes ģenētisko materiālu. Šos “komplektus” sauc par genomiem. Doktora grāda kandidāts Daiki Sato (Daiki Sato) un Tohoku Universitātes profesors Masakado Kavata (Masakado Kawata), divi no šajā pētījumā iesaistītajiem autoriem, iepriekš atklājuši, ka VMAT1 ir viens no gēniem, kas nepārtraukti attīstījies visā cilvēka evolūcijas gaitā.


Pētījumos apliecināts, ka pēdējā zināmā VMAT1 mutācija, iespējams, samazinājusi neirotransmiteru uzņemšanas spēju un tādējādi ir saistīta ar caurmērā mūsdienu cilvēkam raksturīgo paaugstināto depresiju vai trauksmi.


Šajā pētījumā Sato, Kavata un viņu kolēģi atklāja VMAT1 neirotransmiteru uzņemšanas evolucionārās izmaiņas, rekonstruējot mūsdienu cilvēka priekšteču VMAT1 proteīnus. Vispirms viņi izmantoja fluorescējošu substrātu, lai vizualizētu un kvantitatīvi noteiktu katra genotipa neirotransmiteru uzņemtspēju. Priekšteču VMAT1 proteīns, izrādās, bijis spējīgs uzņemt lielāku neirotransmiteru skaitu, salīdzinot ar atvasinātu genotipu, kas raksturīgs mūsdienu cilvēkam. Iepriekš pierādīts, ka atvasinātais genotips ir saistīts ar depresiju un/vai trauksmi mūsdienu cilvēku populācijās. “Šie mūsu pētījuma rezultāti atklāj, ka mūsu senči, visticamāk, spējuši izturēt augstāku trauksmes vai depresijas līmeni,” atzīmē autori.


Pētnieku nākamais solis ir noteikt šo mutāciju neiroloģiskās un uzvedības sekas pelēm, lai noskaidrotu, kā tās ietekmējušas mūsu smadzeņu evolūciju. Pētnieki cer, ka šis atklājums sniegs padziļinātu ieskatu par mūsu daudzveidīgajām psiholoģiskajām īpašībām, ieskaitot arī psihiskos traucējumus.


Avots: Daiki X. Sato, Yuu Ishii, Tomoaki Nagai, Kazumasa Ohashi, Masakado Kawata. Human-specific mutations in VMAT1 confer functional changes and multi-directional evolution in the regulation of monoamine circuitsBMC Evolutionary Biology, 2019


P.S. Ko esam novērojuši Dinamiskā neorofīdbeka gadījumā, ka trauksme stipri mazinās

labāk organizētā un optimizētās smadzenēs. https://www.rigabrain.com/pieteikties


 +371 27771821