“The Body Keeps the Score”: kāpēc pēc grāmatas izlasīšanas interesē neiroatgriezeniskā saite?

Ir vakars, bet prāts vēl ir darbā. Ķermenis ir noguris, savukārt iekšējā trauksmes sistēma it kā joprojām stāv sardzē. Daudziem lasītājiem Besela van der Kolka grāmata The Body Keeps the Score: Brain, Mind, and Body in the Healing of Trauma dod vārdus sajūtai, kuru iepriekš bijis grūti izskaidrot: pieredze var ietekmēt ne vien atmiņas, bet arī ķermeņa reakcijas, uzmanību un drošības izjūtu. [1]

Grāmata aplūko vairākus atveseļošanās ceļus, tostarp neiroatgriezenisko saiti. Tāpēc pēc tās izlasīšanas gluži saprotami rodas jautājums: vai smadzenēm var palīdzēt pamanīt savu darbību un elastīgāk reaģēt? Šajā rakstā nošķiram grāmatā apspriesto, pētījumos pārbaudīto un to, ko ikdienas labsajūtas procesā piedāvā RigaBrain®.

Kāpēc grāmata tik ļoti maina skatījumu?

Van der Kolks rāda, ka pēc smagas pieredzes cilvēks var saprast ar prātu, ka tagad ir drošībā, tomēr ķermeņa un nervu sistēmas reakcijas ne vienmēr tam uzreiz seko. Grāmatas centrā nav ideja, ka ikviens stress ir trauma vai ka grāmata spēj noteikt diagnozi. Tās vērtība ir citur: drošības izjūta, uzmanība un spēja regulēt reakciju ir cieši saistītas. [1]

Tieši šis savienojums rosina interesi par pieejām, kas nav tikai saruna par pagātni. Lasītājs var meklēt praktisku veidu, kā vairāk pamanīt savu pašreizējo stāvokli. Taču popularitāte un solījumi internetā nav tas pats, kas pārliecinoši klīniskie pierādījumi.

Kāpēc pēc lasīšanas neiroatgriezeniskā saite šķiet tik pievilcīga?

Pirmkārt, grāmata dod saprotamu valodu. Ja stresa reakcija izpaužas arī ķermenī un uzmanībā, šķiet loģiski pētīt pieejas, kurās iesaistīta pašregulācija, ne tikai domāšana par notikušo. [1]

Otrkārt, atgriezeniskās saites ideja ir intuitīva. Tā piedāvā iespēju saņemt informāciju par smadzeņu aktivitāti un izpētīt, kā mainās reakcijas. Tas nav pierādījums, ka visas sistēmas darbojas vienādi, bet ir saprotams iemesls, kāpēc cilvēki par tām vēlas uzzināt vairāk.

Treškārt, svarīga ir izvēles un drošības sajūta. Daļai lasītāju saistoša šķiet doma par seansu, kurā nav obligāti atkārtoti jāstāsta par grūto pieredzi. Tomēr grāmatas popularitāte pati par sevi vēl neparāda kopējo pieteikumu skaitu, un šāda pieeja neaizstāj traumai fokusētu palīdzību.

Ko pēc grāmatas iznākšanas latviski novēro RigaBrain®?

2025. gadā Latvijā iznāca šīs grāmatas tulkojums — Ķermenis atceras. Kopš tā iznākšanas daudzi cilvēki vēršas tieši RigaBrain® pēc seansiem un stāsta, ka tieši grāmata viņus pamudinājusi iepazīt neiroatgriezenisko saiti. Pēc seansiem daudzi paši ziņo par ļoti labiem uzlabojumiem savā pašsajūtā.

Tas ir RigaBrain® klientu sniegtās atgriezeniskās saites apraksts, nevis sistemātiska aptauja vai klīnisks pētījums. Individuālo pieredzi nevar uzskatīt par garantētu rezultātu vai pierādījumu tam, ka NeurOptimal® ārstē traumu vai pēctraumatiskā stresa sindromu.

Ko grāmatā minētā neiroatgriezeniskā saite nozīmē praksē?

Neiroatgriezeniskā saite izmanto informāciju par smadzeņu darbību, lai cilvēks saņemtu atgriezenisko saiti. Tomēr šis ir plašs metožu kopums: dažādās sistēmās atšķiras sensori, signāli, protokoli, cilvēka uzdevums un pētītie rezultāti. Tāpēc vienas metodes pētījumu nedrīkst automātiski attiecināt uz citu ierīci.

Van der Kolka un kolēģu 2016. gada randomizētā pētījumā 52 pieaugušie ar hronisku pēctraumatiskā stresa sindromu tika sadalīti EEG neiroatgriezeniskās saites un gaidīšanas saraksta grupās. Pēc 24 seansiem simptomu rādītāji aktīvajā grupā bija labāki. Taču pētījumā tika lietots konkrēts EEGer protokols, nevis NeurOptimal®, un salīdzinājums ar gaidīšanas sarakstu pats par sevi neizslēdz gaidu un uzmanības ietekmi. [2]

Vēlākā 2023. gada pārskatā desmit kontrolētos pētījumos tika saskatīts daudzsološs virziens, bet autori uzsvēra nelielas izlases, atšķirīgas metodes un nevienmērīgu pētījumu kvalitāti. [3] Savukārt 2025. gada metaanalīze atklāja, ka salīdzinājumā ar pasīvām kontrolgrupām rezultāti ir daudzsološi, bet pierādījumu ticamība ir zema vai ļoti zema; stingrākās, imitētas atgriezeniskās saites kontrolēs secinājumi nav tik skaidri. Interese ir pamatota; izārstēšanas solījums — nav. [4]

Jautājums pēc grāmatas	Ko var teikt pamatoti	Ko nevajadzētu secināt
Vai trauma var ietekmēt pašregulāciju?	Grāmata un pētījumi apraksta saikni starp stresu, uzmanību un ķermeņa reakcijām. [1]	Ka pēc viena simptoma iespējams noteikt traumas diagnozi.
Vai neiroatgriezeniskā saite ir pētīta?	Daži EEG protokoli pētīti PTSD grupās; rezultāti ir daudzsološi, bet metodoloģiski ierobežoti. [2][3][4]	Ka visu ierīču efektivitāte ir vienāda.
Vai NeurOptimal® ir tas pats?	Tā ir atšķirīga, automatizēta Dynamical Neurofeedback® labsajūtas pieeja. [6]	Ka van der Kolka pētījumā tika pārbaudīts NeurOptimal®.
Ko darīt, ja man ir PTSD simptomi?	Vērsties pie kvalificēta speciālista; vadlīnijas priekšplānā liek traumai fokusētu psihoterapiju. [5]	Ka labsajūtas seanss aizstāj diagnostiku vai ārstēšanu.

Kur šajā stāstā iederas RigaBrain® un NeurOptimal®?

RigaBrain® izmanto NeurOptimal® Dynamical Neurofeedback®. Seansā cilvēks ērti sēž un klausās mūziku. Sensori uztver smadzeņu elektriskās aktivitātes izmaiņas; īss pārtraukums skaņā ir atgriezeniskā saite. Nav jāstāsta sava trauma, jāizpilda uzdevums vai jāpiespiež sevi “pareizi” domāt. Šī pieeja nav diagnostika un nav ārstēšana. [6]

Svarīga robeža: grāmatas pieminētā un van der Kolka pētījumā izmantotā mērķēta EEG apmācība nav NeurOptimal® pētījums. Vispārīgi pētījumi par neiroatgriezenisko saiti var rosināt jautājumus, bet nepierāda tieši RigaBrain® seansu efektivitāti PTSD ārstēšanā. Ja cilvēkam ir izteikti traumas simptomi, piemērotākais pirmais solis ir profesionāls izvērtējums un pierādījumos balstīts ārstēšanas plāns. [5]

Pēteris Urtāns, stāstot par savu pirmo pieredzi ar NeurOptimal®, RigaBrain® publicētajā sarunā saka: “Pirmo reizi pēc ilga laika sajutu, kā ķermenis atslābst.” Tas ir personisks pieredzes apraksts, nevis garantija, ka citam cilvēkam būs tāpat.

Ko par seansiem saka paši pieredzējušie?

NeurOptimal® izmantojoša ASV centra publiskotajā atsauksmē 44 gadus veca mamma no Oregonas apraksta, ka pēc 20 seansiem viņa novērojusi mazāku stresu un labāku spēju koncentrēties. Viņa piemin arī atgriešanos pie seansa brīžos, kad uztraukums atkal pastiprinās. [7]

Tajā pašā avotā Dženija no Ņujorkas saka, ka sākumā nezināja, ko sagaidīt no neiroatgriezeniskās saites. Pēc aptuveni divpadsmit seansiem viņa sevi raksturo kā skaidrāk domājošu un mazāk izklaidīgu. [7]

Tās ir atsevišķu cilvēku pašziņotas pieredzes, nevis kontrolēts pētījums vai solījums katram. Vērtīgāk ir jau pirms pirmās reizes formulēt sev konkrētus, ikdienā pamanāmus jautājumus: kā jūtos vakarā, cik viegli pārslēdzos pēc slodzes, kāds ir mans uzmanības ritms?

Biežākie jautājumi

Vai grāmatas izlasīšana nozīmē, ka man ir trauma vai PTSD? Nē. Apraksti grāmatā var šķist pazīstami dažādu iemeslu dēļ. Diagnostiku veic atbilstošs speciālists, nevis lasītājs pēc atsevišķām pazīmēm.

Vai NeurOptimal® seansā jārunā par sāpīgām atmiņām? Nē. Seanss notiek, klausoties mūziku, un tas nav traumai fokusētas psihoterapijas aizstājējs. [6]

Vai pēc pirmā seansa noteikti būs pārmaiņas? Nē. Cilvēku pieredze atšķiras; atsauksmes nevar paredzēt individuālu rezultātu. Vērtē savu pašsajūtu laika gaitā bez spiediena sasniegt iepriekš solītu efektu.

Sāc ar skaidru pirmo soli

Ja grāmata Tev palīdzēja ieraudzīt saikni starp prātu un ķermeni un vēlies iepazīt smadzeņu pašregulācijas labsajūtas procesu, piesakies pirmajam RigaBrain® seansam. Var arī sākt ar pašnovērtējumu, lai formulētu savu ikdienas mērķi. Ja Tevi satrauc iespējami PTSD simptomi, papildus sazinies ar kvalificētu veselības aprūpes speciālistu.

Atsauces

[1] Bessel van der Kolk. The Body Keeps the Score: Brain, Mind, and Body in the Healing of Trauma. Autora grāmatas apraksts.

[2] van der Kolk, B. A., et al. (2016). A Randomized Controlled Study of Neurofeedback for Chronic PTSD. PLOS ONE. DOI: 10.1371/journal.pone.0166752.

[3] Askovic, M., et al. (2023). Neurofeedback for post-traumatic stress disorder: systematic review and meta-analysis of clinical and neurophysiological outcomes. European Journal of Psychotraumatology. DOI: 10.1080/20008066.2023.2257435.

[4] Berman, D. E., et al. (2025). Systematic review and meta-analysis of neurofeedback training efficacy and neural mechanisms in the treatment of posttraumatic stress disorder. Frontiers in Neuroscience. DOI: 10.3389/fnins.2025.1658652.

[5] U.S. Department of Veterans Affairs, National Center for PTSD. Overview of Psychotherapy for PTSD: 2023 VA/DoD guideline.

[6] NeurOptimal®. Sistēmas darbības un pielietojuma skaidrojums.

[7] Neurofeedback Training Co. (2019). Results from Neurofeedback Training — NeurOptimal Reviews from Clients.