Kuras emocijas izjūtam, klausoties mūziku?

Līdzšinējos mūzikas un emociju pētījumos vēl aizvien nav rasta pilnīga vienbalsība par to, vai ikdienā izjustās emocijas ir tādas pašas, kādas ierosina mūzika. Daži pētnieki apgalvo, ka mūzika spēj ierosināt pamata emocijas, savukārt citi šo apgalvojumu noliedz.

Pētnieki Patriks Džastins un Petri Lauka ( Patrick Justin & Petri Laukka) savā 2004. gada pētījumā secinājuši, ka galvenās emocijas, ko cilvēki izjūt, klausoties mūziku, ir laime, relaksācija, nostaļģija, miers, ilgas, skumjas, mīlestība un patika.

Pārsteigums un miera izjūta visbiežāk tika piedēvētas klasiskajai mūzikai un džezam. Savukārt vēlme kustēties, aktivitāte un enerģijas pieplūdums pamatā tiek saistīta ar latino un tehno mūzikas stiliem.

Turklāt izrādās, ka negatīvās emocijas, kuras nereti it bieži piedzīvojam ikdienā (vainas sajūta, kauns, riebums, greizsirdība, dusmas un bailes), reti netiek muzikāli ierosinātas! Tādēļ mūzikas klausīšanās ir gana drošs veids, kā abstrahēties un distancēties no šīm emocionālajām izjūtām, ja tās mūs pārņēmušas.

Avoti:

Laukka, P. (2007). Uses of music and psychological well-being among the elderly. Journal of Happiness Studies, 8, 215–241.

Zentner, M., Grandjean, D., & Scherer, K. R. (2008). Emotions evoked by the sound of music: Characterization, classification, and measurement. Emotion, 8, 494-521.

Visas dienas laikā diemžēl nevaram klausīties mūziku, lai abstrahētos no negācijām, bet zini, ka optimāla smadzeņu darbība mazina negācijas un maina negatīvās uztveres ievirzi.

Dinamiskais neirofīdbeks optimizē tavas smadzenes bez iejaukšanās un programēšanas. Noklausies audio lekciju pirms seansa, ja pat neplāno apmeklēt RigaBrain seansus – https://www.rigabrain.com/pieteikties