Kāpēc izvēlēties mūzikas skolu?

Vidusskolēni, kuri paralēli vispārizglītojošajai skolai apmeklē arī mūzikas apmācības, sasniedz ievērojami labākus rezultātus matemātikas, zinātnes un angļu valodas eksāmenos, salīdzinot ar vienaudžiem – tā lasāms pētījumā, kas publicēts “The Journal of Eductional Psychology”.

Skolu administrācijas pārstāvji, kuriem nepieciešams samazināt izdevumus, bieži vien vispirms pievēršas mūzikas stundām, jo visā pasaulē valda stereotips, ka mūzikas mācīšanās nav nekas “nopietns”.

“Mūsu pētījumā pierādīts, ka šī pārliecība ir nepareiza, jo atklājām: jo intensīvāk skolēni nodarbojas ar mūziku, jo labāk viņi performē arī iepriekš minētajos mācību priekšmetos,” teic pētījuma galvenais pētnieks Pīters Gouzouasis (Peter Gouzouasis). “Skolēni, kuri mācījās spēlēt mūzikas instrumentu pamatskolā un turpina to spēlēt vidusskolā, sasniedz ne tikai ievērojami augstākus mācību rezultātus, bet akadēmiskajās zināšanās ir par apmēram vienu akadēmisko gadu apsteiguši savus vienaudžus angļu valodā, matemātikā un dabaszinībās, vērtējot pēc viņu eksāmenu ballēm, neatkarīgi no viņu sociālekonomiskā pamata, etniskās piederības un dzimuma.”

Gouzouasis un viņa komanda ievāca visu britu Kolumbijas valsts skolu studentu datus, kuri pabeidza 12. klasi laika posmā no 2012. līdz 2015. gadam. Izlasē, ko veidoja vairāk nekā 112 000 skolēnu, bija iekļauti tie, kuri bija nokārtojuši vismaz vienu standartizētu matemātikas, dabaszinātņu un angļu valodas eksāmenu un par kuriem pētniekiem bija atbilstoša demogrāfiskā informācija, tostarp dzimums, etniskā piederība,

sociālekonomiskais statuss un informācijas par atzīmēm pirms 12. klases. Skolēni, kuri vispārizglītojošajā mācību programmā apguva vismaz viena mūzikas instrumenta spēli, tika iekļauti mūzikas apmācības grupā.

Pētnieki atklāja, ka prognozējošās attiecības starp mūzikas izglītību un akadēmiskajiem sasniegumiem ir izteiktākas tiem, kas apguva instrumentālo, nevis vokālo mūziku. Turklāt instrumentālās mūzikas pārnese uz citām skolā apgūtajām prasmēm tika noteikta kā ļoti plaša.

“Mācīties spēlēt kādu mūzikas instrumentu un spēlēt ansamblī nav viegli,” saka pētījuma līdzpētnieks Martins Gūns (Matyn Guhn). “Skolēnam ir jāmācās lasīt notis, jāattīsta acu un informācijas apstrādes koordinācija, jāattīsta klausīšanās prasmes, jāattīsta komandas prasme spēlēt kopā un jādisciplinē sevi, lai trenētos. Taču tas sniedz lielisku rezultātu!”

Pētnieki cer, ka viņu atklājumi tiks nodoti skolēnu, vecāku, skolotāju un mācību iestāžu direktoru rīcībā, jo daudzas skolas gadu gaitā ir uzsvērušas matemātikas un lasīšanas apguves nozīmi, bet par mūziku tiek runāts ļoti maz.

“Bieži vien pamatskolās un vidusskolās tiek samazināti vai pat nav pieejami līdzekļi mūzikas izglītībai. Ironija ir tāda, ka muzikālā izglītošanās — instrumenta spēlēšana individuāli, ansamblī vai orķestrī vai dziedāšana korī ir tieši tas, kas uzlabo akadēmiskos sasniegumus un ir teicams veids, kā panākt, lai skolēni labāk apgūtu un izprastu arī vispārizglītojošajā skolā iegūtās zināšanas,” piebilst Gouzouasis.

Pirmo mēģinājumu pierādīt, ka mūzikas apmācība attīsta skaņu uztverošos reģionus smadzenēs 1998. gadā veica pētnieks Kristo Pantevs (Christo Pantev) ar kolēģiem (Pantev et al., 1998).

Šobrīd pierādīts, ka vairāku gadu regulāra muzikāla apmācība attīsta neirālos savienojumus smadzenēs, īpaši smadzeņu garozas daļā, kas atbild par audiāliem signāliem, tāpat mūziķiem ir izteiktāki smadzeņu reģioni, kas atbild par darba atmiņu, laika uztveri, tonāliem un ritmiskiem jēdzieniem, piemēram, ritma un tempa izjūtu (Gaser & Schlaug, 2003). Neskaitāmos pētījumos ir pierādīts, – jo bagātīgāka agrīnā dzīves pieredze, jo labāk attīstītas smadzeņu struktūras (Hebb, 1947; Wiesel & Huber, 1963; Milner, 1954, 1972, 1975; Greenough & Black, 1992, kā minēts Ho, Cheung & Chan, 2003).

Atklāts, piemēram, ka mūzikas mācīšanās palielina noteiktas smadzeņu struktūras kreisajā deniņu daivā, pētījumi rāda arī, ka bērniem, kuri agri mācās spēlēt kādu mūzikas instrumentu, pieaug neirālo šūnu blīvums lielajā smadzeņu saiklī (šī struktūra savieno labo un kreiso smadzeņu puslodi) (Schlaug, Jancke, Huang & Steinmetz, 1995, kā minēts Ho, Cheung & Chan, 2003). Lai gan vairs netiek apšaubīts, ka mūziķiem ir palielināti smadzeņu reģioni zonās, kas atbild par audiāliem, somatosensoriem un kustību stimuliem, tomēr zinātniskai diskusijai arvien ir atvērts jautājums, kā precīzi ārēji izpaužas mūziķu prasmes, ko šie reģioni reprezentē (Rammsayer & Altenmüller, 2006).

Avots: Martin Guhn, Scott D. Emerson, Peter Gouzouasis. A population-level analysis of associations between school music participation and academic achievement.. Journal of Educational Psychology, 2019

Smadzeņu darbības kopējā attīstība nodrošina arī to, ka mūzikas mācīšanās pati par sevi ir vieglāka un paliekošāka. Izmantojot RigaBrain neirofīdbeku padara smadzenes plastiskākas jaunas informācijas uztverei.

https://www.rigabrain.com/pieteikties