MAŅAS: OŽA UN GARŠA

Oža un garša ir vissenākās sajūtas jeb maņas. Tās ir būtiski nozīmīgas, lai izdzīvotu, kļūstot par galvenajām tādos pamata procesos kā barošanās, vairošanās un izvairīšanās no briesmām.

Tā kā šīs abas ir ķīmiskas sajūtas, tās strādā, ļaujot ķermenim iepazīt mazus-mazus ārējās pasaules gabaliņus – molekulas- ar kurām tas saistās.

Oža

Molekulas, kas aktivē ožas maņu ( tehniski to sauc par olfakciju) ir gaisā. Ķermenī tās nonāk caur degunu vai muti un piestiprinās pie receptoru šūnām, kas vada gļotādu tālu atpakaļ degunā. Cilvēkiem kopumā ir miljoniem šādu šūnu, bet no tiem tikai vairāki simti (400 uzskatot par labu rādītāju) ir dažādu veidu ožas receptoriem.

Faktors ,kas padara olfakciju starp citām maņām unikālu, ir tas, ka tās receptoru šūnas pašas par sevi ir neironi. Katrai ožas receptora šūnai ir pavediens, ko sauc par ciliju ar receptoriem, kas ir izveidoti, lai saistītos ar noteiktām molekulām. Tāpat kā visiem neironiem, šūna projicē arī biezāku šķiedru, ko sauc par aksonu. Aksoni satiekas ožas nervā un iet tieši uz smadzenēm. Citiem vārdiem sakot, ožas nervs sastāv no neironiem, kuru viens gals ir tiešā saskarē ar ārpasauli un otrs ir tiešā kontaktā ar smadzenēm.

Kad kāda nosakāma viela, vai smaržviela piesaistās ožas receptoriem tie ģenerē sīciņu elektrisku impulsu, kas savukārt dodas uz smadzeņu tīklojumu un ātri (dažreiz pat tikai ar divām vai trim sinapsēm, sekundes desmitdaļā) atpazīst smaržu.

Cik daudz smaržas cilvēka smadzenes var diskriminēt? Līdz šim zinātnieki vēstījusi, ka aptuveni 10 000, lai gan jaunākie pētījumi liecina par daudz lielāku skaitli – pat triljonu. Kā tas ir iespējams, izmantojot aptuveni 400 receptoru šūnu veidus, paliek noslēpums, bet tas noteikti ir smadzeņu skaitļošanas apliecinājums.

Skaitļošana sākas, kad signāli tiek uztverti un ožas sīpolā (olfactory bulb) tie tiek šķiroti. Ožas sīpols ir struktūra smadzeņu priekšējās daļas apakšpusē. No turienes paterni tiek pārnesti uz ožas centru smadzenēs, tālākai apstrādei.

“Ožas molekulas” (smaržas) ceļo caur receptoriem degunā un tālāk nonāk ožas sīpolā (olfactory bulb)

Ožas sīpols tieši saistās arī ar limbisko sistēmu un smadzeņu reģionu, kas regulē emocijas. Šis ir iemesls kādēļ smarža var izraisīt gandrīz tūlītējas bailes vai vēlmes, pirms tu pilnībā apzinies, ko sasmaržo. Savienojumu tīkls ar citām smadzeņu daļām piešķir milzīgu spēku izraisīt sīkas, emocionāli bagātas atmiņas un pat tādus stāvokļus kā nostaļģija un ilgas.

Ožas sajūta ir vitāli svarīga, lai atrastu pārtiku, diskriminējot to no dažādām toksiskām substancēm, kā arī tā ir svarīga, lai novērtētu garšu (smarža ir galvenā sastāvdaļa tam, ko mēs parasti saucam par garšu, sk. tālāk).

Feromoni ir ķīmiskas vielas, kuras gaisā izdala indivīds, ožas sistēmas ietekmē izraisot fizioloģisku reakciju citiem vienas sugas locekļiem. Dažiem dzīvniekiem feromoni ir trauksmes un agresijas ziņotāji, kā arī tiem ir būtiska loma seksuālajā pievilcībā, kas ir saistīta ar vairošanos.

Tas vai feromoni līdzīgi darbojas arī cilvēkiem ir diskutabli. Daži pētījumi vēsta, ka dzimumhormonu molekulas šķietami maina pretējā dzimuma hormonu sekrēciju. Piemēram, sieviešu asaru smarža acīmredzami mazina vīriešu seksuālo tieksmi. Tomēr, joprojām nav skaidrs, cik lielā mērā feromoni ietekmē mūsu rīcību.

Garša

Otra primārā ķīmiskā maņa jeb sajūta ir garša (tehniski gustatorā sistēma) atbild uz šķidrumos izšķīdinātām molekulām. Šīs molekulas nonāk sistēmā caur garšas kārpiņām: bumbierveida struktūrām, kurās ir receptoru nesošas šūnas, kas ieskauj centrālo poru. Ir miljoniem receptoru, kas satur 10 000 garšas kārpiņu. Lielākā daļa ir atrodama izciļņos, kuras sauc par papillām (papillae) un tās pārklāj mēles virsmu, bet dažas mutes augšējo un rīkles aizmugurējo daļu.

Katrs garšas receptors atbild uz vienu no piecām garšām: saldu, sāļu, skābu, rūgtu un nesen atzīstu garšas papildinājumu “umami” jeb pikantu. Kad atbilstošas garšas molekulas saistās ar receptoru, process maina elektrisko lādiņu receptora šūnā, izraisot neirotransmitera izdalīšanos. Šī ziņotāja ķīmiskā viela netālajā neironā ierosina elektrisku impulsu, kas signālu nes tālāk smadzenēm.

Agrāk tika uzskatīts, ka katras garšas receptori ir ierobežoti konkrētā mēles sekcijā (mēles gals saldai garšai, sāni sāļai un skābai, un mēles aizmugure rūgtai), bet tagad zināms, ka receptoru tipi ir plaši izplatīti (faktiski viena garša var saturēt dažādu garšu receptorus). Uz mēles nav skaidras garšas receptoru organizācijas.

Garšas signāli iet no mutes, caur kraniālajiem nerviem uz iegarenajām smadzenēm (medulla oblongata), tad uz talāmu (thalamus) un smadzeņu garozu, kas palīdz sagaršot un atbilstoši atbildēt, norīt ēdienu vai izspļaut to, ja tā ir iespējami kaitīga substance. Savienojumi zemāk smadzenēs ļauj tieši ietekmēt gremošanas procesus.

Tuvāks skats uz cilvēka garšas kārpiņu.

Garša un garšas uztvere

Tas, ko parasti dēvē par ēdiena vai dzēriena “garšu” ir multisensors fenomens. Kamēr garšas sajūta mums dod pamata informāciju par saldu, skābu, rūgtu utt, lielākā ēdiena pieredze ir atkarīga no ožas sajūtas (piemēram, kāpēc mellene garšo citādāk kā avene).

Kad mēs košļājam ēdienu vai iedzeram malku vīna, ķīmiskās vielas tiek iztvaicētas gaisa caurulītēs, kas savieno muti ar aizdeguni, stimulējot ožas receptorus, kas ļauj saprast garšas nianses. Citi aspekti kā garšas pieredze, piemēram, ēdiena temperatūra, tekstūra, iesaista papildus maņas.

Novecošana un saslimšana

Tā kā garšas un ožas receptori ir tiešā savienojumā ar apkārtējo vidi, nav pārsteidzoši, ka maņas gadu laikā pasliktinās. Parasti pasliktinās oža, kas var padarīt ēdienu mazāk pievilcīgu, nelabvēlīgi ietekmējot apetīti un dažreiz pat veicinot sliktus uztura paradumus vecāka gada gājuma cilvēkiem. Pilnīgas ožas zaudēšanas, anosmia, cēloņi ir dažādi un dažreiz tie pat nav zināmi. Ievērojams ožas deficīts var liecināt arī par neiroloģiskiem traucējumiem. Tas var notikt diezgan agri, ja personai ir Parkinsona vai Alcheimera saslimšana.

RigaBrain pieredze

Cilvēki pēc RigaBrain seansiem ir ziņojuši par garšas un smaržas maņu atjaunošanos. Atgādināsim, ka nestrādājam ar simptomiem vai diagnozēm un citu pieredzi nedrīkst vispārināt, https://www.rigabrain.com/pieteikties

Avots: https://www.dana.org/article/the-senses-smell-and-taste/