Pārtika, kas uzlabo smadzeņu darbību!

Pēc zinātnieku novērojumiem, tāds produkts, kā zivs, piemēram, kuru parasti uzskata par vislabāko „barību prātam”, neieņem pirmo vietu šajā reitingā… bet tikai ceturto! Jā, zivs sastāvā ir vielas, kas aktivizē smadzeņu darbību, kā arī jods – tā deficīts var izraisīt smadzeņu darbības traucējumus. Neskatoties uz to, tā nav pirmajā vietā…Kas tad ir pirmajā vietā?

Zinātnieki konstatējuši, ka visvairāk cilvēki kļūst gudrāki no… dzērvenēm! Otro vietu pēc dzērvenēm ieņem mellenes. Bet trešo vietu savā starpā dala lielziedu bietes un kāposti. Goda pilno piekto vietu šajā „gudrās pārtikas” reitingā ieņem spināti. Tālāk seko visiem labi pazīstamie persiki, banāni, bumbieri, zemenes un pārējie augļi un ogas! Daudzi svaigo dārzeņu, ogu un augļu veidi, it īpaši tie, kuros ir daudz C vitamīna un saharozes, ir ļoti veselīgi smadzeņu darbībai.

Tomēr nevajadzētu lietot tikai augstāk minētos produktus savā uzturā, jo tas nepalīdzēs Jums kļūt gudrākam. Tas tikai izraisīs Jūsu gremošanas sistēmas traucējumus. Uzturam jābūt sabalansētam un daudzveidīgam! Kas tieši ir prāts, pagaidām neviens nezina. Toties ir zināms, ka tas „nezin kas” ir bioķīmisko procesu rezultāts, kas norisinās galvas smadzeņu šūnās, kuriem nepieciešama vesela virkne lietu – no pietiekama enerģijas daudzuma un skābekļa līdz vismaz niecīgam jebkāda hroma daudzumam, bez kura tomēr nav iespējams iztikt.

Galvas smadzeņu šūnas kā barības vielu atzīst tikai glukozi, tieši šo vielu smadzeņu šūnas patērē milzīgos daudzumos. Amerikāņu mediķi no Ilinoisas universitātes veikuši pētījumu ar žurkām un noskaidrojuši, ka garīgās koncentrēšanās spēja burtiskā nozīmē „izžāvē” glukozi no „strādājošās” smadzeņu daļas. Daudz ievērojamāks šis process bija veciem dzīvniekiem. Viņiem bija nepieciešams daudz ilgāks atjaunošanās periods. Glukoze – enerģijas avots, smadzeņu „degviela”. Agrāk tika uzskatīts, ka smadzenes vienmēr saņem pietiekamu glukozes daudzumu (izņemot badošanās gadījumus). Mediķi izmērīja glukozes līmeni par orientēšanos atbildīgajā žurku smadzeņu daļā, kuras meklēja pareizo ceļu labirintā. Šis līmenis izrādījās pazemināts par 30%. Pārējās smadzeņu daļās, kas nav saistītas ar orientēšanos, glukozes līmenis palika nemainīgs. Galvenie glukozes piegādātāji ir ogļhidrāti. Liels glukozes daudzums ir graudu produktos, kartupeļos, pupiņās, desertā, medū, augļos un žāvētajos augļos.

Ogļhidrāti mēdz būt dažādi. Vienkāršie – praktiski viss, kas ir kaitīgs: cukurs, konfektes, saldējums, miltu ēdieni, šokolāde, ievārījums un citas garšīgas lietas. Neskatoties uz to, ka tie sastāv praktiski tikai no vienas glukozes, smadzenēm tas tomēr nav „cukurs”. Ātri sadaloties līdz vajadzīgajam izmēram, vienkāršie ogļhidrāti izraisa organismā stresu.

Sākumā glukozes ir pārāk daudz, tāpēc pārbijies organisms tās pārstrādāšanai novirza visus savus insulīna spēkus. Pēc tam – pārāk maz. „Bet paēst?” – prasa nervu šūnas. Pavisam cita lieta ir sarežģītie ogļhidrāti – putras, maize no rupjā maluma miltiem, makaroni no tiem pašiem miltiem, kukurūza, dārzeņi, pākšaugi un pārējā pārtika, kas arī ir tīri labi ēdama. Nokļūstot mums vēderā, tie nesteidzās uzreiz sadalīties līdz glukozei, bet labprātāk sadalās līdz nepieciešamajam stāvoklim lēni un pakāpeniski, tādējādi nodrošinot nepārtrauktu smadzeņu šūnu „barošanu”.

Tad kāpēc cilvēki visvairāk gudrāki kļūst no dzērvenēm? Tas sastāvā ir vislielākais antioksidantu skaits, kuri mijiedarbojas ar skābekļa brīvajiem radikāļiem. Šie radikāļi padara holesterīna hormonu kaitīgu sirdij un asinsvadiem, kā arī atbild par atmiņas un balsta-kustību aparāta darbības pasliktināšanos vecākiem cilvēkiem.Pētījumi ar žurkām parādīja, ka diēta, kuras galvenais komponents ir dzērvenes, noved pie smadzeņu darbības uzlabošanās, kā arī pie daudz sabalansētākas balsta-kustību aparāta darbības veciem cilvēkiem.

Dzērveņu sastāvā ir daudz vērtīgu vielu – organiskās skābes, pigmenti, pektīni. Šai skābajai ogai ir unikāls fruktozes un skābju savienojums, tai skaitā arī ļoti vērtīgā citronskābe.Ūdenī izšķīdināts dzērveņu koncentrāts uzmundrina organismu pat pēc garas un grūtas darbadienas.

Mellenes. Šai ogai piemīt visas tās pašas īpašības, kas ir dzērvenēm, tikai šai ogai ir nedaudz mazāk oksidantu. Toties tās sastāvā ir vielas, kas uzlabo redzi. Tas tāpēc, ka mellenēs ir ļoti daudz margāna, kas uzlabo redzi.

Lielziedu bietes un kāposti. Vielas, kas atrodas šajos dārzeņos, izjauc fermentus, kuru koncentrācija lielā daudzumā var novest pie Alcgēmera slimības un kognitīvo funkciju samazināšanās.Trekna zivsTādas zivju šķirnes kā lasis, sardīnes un siļķe satur treknas skābes, kuras sadala kaitīgos fermentus. Zivs sastāvā ir holins un leicitīns. Tie piedalās acetilholīda izstrādāšanā – viela, kuras papildus daudzums nepieciešams smadzeņu šūnām, ilgstoši veicot saspringtu darbu.Pētījumi parādījuši, ka, ja mēs vismaz vienu reizi nedēļā savā ēdienkartē iekļaujam kādu no treknajām zivīm, tad iespējams ievērojami samazināt saslimšanas risku ar Alchēmera slimību.

Spināti. Zinātnieki noskaidrojuši, ka spināti aizkavē problēmu rašanos nervu sistēmā, ko izraisa novecošanās process, kā arī aizkavē izziņas spēju traucējumus.

Zemenes. Kā uzskata zinātnieki, zemenes nav tikai garšīgas ogas. Tas, kurš tās regulāri ēd, vecumdienās nesirgst ar atmiņas zudumu.Pētnieki veica laboratorijas pētījumus ar pelēm un konstatēja, ka spēcīgais antioksidants, kuru satur zemenes, uzlabo smadzeņu darbību.Kalifornijas speciālistu grupa izpētīja dabiskā fizetīna (sarežģītās glukozes) īpašības, kurš aizsargā šūnas no deģenerēšanās. Kā paziņoja doktore Pamela Majere, fitezīns var izrādīties par īstu smadzeņu darbības uzlabošanas „svēto graālu”, tomēr, lai sniegtu precīzu atbildi un atklātu visas šīs unikālās vielas īpašības, nepieciešams veikt papildus pētījumus. Kā raksta avīze Sun, tikai ar vienām zemenēm nav iespējams uzlabot atmiņu, jo lai fitezīns, kurš ir zemeņu sastāvā, kārtīgi iedarbotos, nepieciešams dienā apēst vismaz piecus kilogramus šīs ogas. Tā var arī tikt pie alerģijas.

Avenes. Starp citu, visi zina, ka avenes – vissaldākās zāles saaukstēšanās gadījumos, kas iedarbojas tik pat labi kā aspirīns. Taču ne viesiem ir zināms, ka šo ogu sastāvā ir sitosterīni, kam piemīt antisklerotiska iedarbība. Tās ir ļoti veselīgas veciem cilvēkiem. Šīs ogas normalizē vēdera darbību.

Apelsīni, ananāsi – veicina uzmanības koncentrēšanos.

Lēcas – papildus lielam sarežģīto ogļhidrātu daudzumam, satur aminoskābes, kas nepieciešamas ātrākai bioķīmisko procesu norisei smadzeņu šūnās. Tās nodrošina skaidru prātu un paaugstina domāšanas ātrumu.

Ziemas sīpols – veicina labāku smadzeņu šūnu apgādāšanu ar skābekli (pietiek ar pusi sīpola galviņas dienā).

Ķiploks – satur vielas, kas aktivizē smadzeņu šūnas. Ilgstoši lietojot uzlabo atmiņu un aizkavē galvas smadzeņu novecošanās procesu.

Kefīrs un jogurts – normalizē smadzeņu darbu un atjauno šūnu maiņu.

Arahiss un firziķi – satur dofamīnu. Šī viela aktivizē domāšanas reakcijas ātrumu.

Briseles kāposti paaugstina koncentrēšanās spēju.

Paātrināt domāšanas procesu un pārvarēt nogurumu palīdzēs produkti, kuru sastāvā ir B grupas vitamīni: gaļa, zivis, rieksti, putras un rudzu maize.

Apelsīni vai greipfrūti, kas apēsti no rīta, sniedz papildus možuma lādiņu un atjauno skābju līdzsvaru, kurš parasti tiek traucēts nogurdinošā režīma dēļ.

Piesakies konsultācijai, Uzzini savas iespējas, Izmēģini Treniņu Smadzeņu Darbībai, Piesakies relaksācijas seansam, Uzlabo savu smadzeņu darbību