Pusaudžu ķermeņu iekaisuma procesu saistība ar stresu un depresijas simptomiem.
Pusaudžu ķermeņu iekaisuma procesu saistība ar stresu un depresijas simptomiem.
Jauns pētījums atklājis, ka iekaisuma reakcijas, pēc stresa pilniem notikumiem, sekmē depresijas simptomu palielināšanos cilvēkiem pusaudžu vecumā. Konstatētais liecina, ka lielāka bioloģiskā ķermeņa reakcija pret stresu ir saistīta ar neaizsargātību pret depresiju.
/Pētījums publicēts žurnālā “Brain, Behavior un Immunity”
“Mēs interesējamies par šo tēmu, jo mūsdienās tik daudz pusaudžu cīnās ar depresiju,” teica pētījuma autori: Marina Kautsa(klīniskās psiholoģijas doktorante) un Lorena B. Alloja (Templas universitātes psiholoģijas profesore).
“Ja mēs varam atrast veidus, kā noteikt, kuri pusaudži ir visvairāk pakļauti depresijas riskam, padziļinot izpratni par bioloģiskiem, psiholoģiskiem vai sociāliem riska faktoriem, mēs ceram, ka varēsim viņiem nodrošināt palīdzību un izglītību, pirms viņu simptomi sāk traucēt viņu spējai sasniegt savus mērķus.”
Pētnieki pārbaudīja iekaisuma iezīmju izmaiņas 129 vīriešu un sieviešu dzimuma pusaudžiem viena gada laika posmā. Dalībnieki pievarēja sarežģītus dzīves notikumus, depresijas izpausmes un iesniedza asins paraugus iekaisuma pazīmju mērījumiem.
Saskaņā ar iepriekšējiem pētījumiem Kautsa un Alloja konstatēja spēcīgu saikni starp stresa situācijām un depresijas simptomiem. Viņas arī atklāja pierādījumus tam, ka tiem ir ietekme ari uz ķermeņa iekaisuma aktivitāti.
“Bija interesanti izpētīt kā imūnsistēmas iekaisuma procesi veicina mūsu izpratni par depresijas bioloģiskajiem mehānismiem pusaudža gados. Pirmkārt, mēs atklājām, ka lielāks stresa gadījumu biežums sekmēja depresijas simptomu pieaugumu,” PsyPost norādīja pētnieces.
“Otrkārt, pusaudžiem, kuriem bija augsts iekaisuma proteīnu līmenis asins paraugos un biežas stresa situācijas vēlāk radīja depresijas simptomus. Mūsu rezultāti liecināja, ka lielāka bioloģisko simptomu aktivitāte pēc nesenajām stresa situācijām ir saistīta ar iespējamu depresiju sievietēm, bet ne vīriešiem. Tomēr ir vajadzīga padziļinātāka izpēte, lai saprastu, kāpēc šis mehānisms ir tik spēcīgs tieši sievietēm, pusaudzēm, nevis vīriešiem.”
Pētnieki novēroja virkni faktoru, kas varētu ietekmēt iekaisuma procesus: rasi, dzimumu, vielu lietošanu, ķermeņa masas indeksu un hormonālo dzimstības kontroli. “Tā kā depresija skar visos demogrāfiskajos apstākļos dzīvojošos pusaudžus, mēs bijām ļoti saviļņotas iepazīstinot ar tik daudzveidīgu pētījuma izlasi, ko veidoja rasistiski un sociālekonomiski jaukta sieviešu un vīriešu dzimuma pusaudžu grupa no lielam pasaules pilsētām. Tas ļauj mums justies pārliecinātākiem, ka šos secinājumus varētu attiecināt uz plašāku pusaudžu skaitu tieši Amerikā,” sacīja Kautsa un Alloja.
Taču, tāpat kā visi pētījumi, ari šis pētījums ietver zināmus ierobežojumus.
„Būtisks pētījuma trūkums ir tas, ka iekaisuma pazīmes un attīstība tika mērīta tikai divos laika punktos, kas dod mums tikai nelielu momentuzņēmumu tam kā mainās iekaisums laika gaita. Turklāt mēs nevērtējām stresa notikumu atkārtošanās izmaiņas laika gaitā, kas neļauj mums izteikt precīzākus apgalvojumus par cēloņsakarībām,” skaidroja Kautsa un Alloja.
“Turpmākajos pētījumos jāizmanto papildu laika punkti, kas ļautu mums izpētīt jutīgākas bioloģisko pārmaiņu sakarības pusaudža gados, kas ir kritisks attīstības periods cilvēkam, kura laikā sāk parādīties dažādi psiholoģiskie traucējumi.”
“Jautājumi, kas vel jārisina, ir šadi: vai iekaisuma aktivitātes palielināšanās noved (un, iespejams, izraisa) depresijas simptomu palielināšanos pēc stresa izraisīta notikuma? Vai arī stress izraisa paaugstinātu iekaisumu un pastiprinātu depresiju? Turklāt kāda ir agrīnas bērnības stresa ietekme uz iekaisumu laika gaitā?” teica abas pētnieces.
Pētījumā noskaidrots- Ilgtermiņā, izmaiņas iekaisuma pazīmēs izlīdzina saikni starp neseniem paaugstināta stresa līmeņa notikumiem un perspektīvajiem depresijas simptomiem dažādos pilsētas pusaudžu paraugos.
Pētot mūsu klientus pēc seansiem var secināt, ka mūsu klienti dalās ar pozitīvu pieredzi imūnsistēmas darbībā. Patiesi veselā miesā – vesels gars. Droši izmanto mūsu pakalpojumus! https://www.rigabrain.com/pieteikties