Pusaudžu depresija. Kā to atpazīt un ko ar to darīt?

Depresija, ar ko saskaras tīņi ir ļoti nopietna problēma. Katru gadu apmēram 4% pusaudžu saskaras ar šo saslimšanu, kam nepieciešama profesionāla ārstēšana.

Protams, ikdienā ikkatrs piedzīvo dažāda veida emocijas, no izteikta prieka, līdz pat dziļām skumjām vai sērām, un visas šīs sajūtas ir pilnīgi normālas.

Taču nevajadzētu atstāt novārtā ieilgušu skumju, nomāktu garastāvokli, kas bieži vien pārvēršas depresijā. Kas liecina par to, ka pusaudzim ir depresija? Tās varētu būt problēmas skolā, grūtības paveikt uzdoto, nesaskaņas ar draugiem un ģimeni, iespējams, pieaug arī riskantas uzvedības epizodes, piemēram, narkotiku lietošana vai nedrošas seksuālās attiecības.

Depresiju pusaudžiem iespējams ārstēt ar piemērotām metodēm. Pētījumos pierādīts, ka ASV šobrīd lielākoties depresija pusaudžiem netiek ārstēta nekādā veidā, lielākoties tā tiek atstāta novārtā, un kā zināms, depresija, kas laikus netiek apzināta un ārstēta, var novest pie pašnāvības. Arī tad, ja ārstēšana netiek uzsākta laikus, vēlāk to darīt ir krietni vien sarežģītāk, tas var prasīt daudz vairāk laika un resursu.

Pusaudžiem visbiežāk sastopamās formas ir maniakālā depresija, vai bipolārie traucējumi, kad salīdzinoši mazā laika periodā pusaudzis var būt hiperpozitīvā noskaņojumā, stāvoklī, kad šķiet, ka viņš ir visuvarošs un pavisam drīz šo stāvokli var nomainīt ārkārtīgi dziļas skumjas un noslēgšanās. Salīdzinoši bieži sastopama ir arī depresijas forma, kad pusaudzis atrodas nepārtrauktā skumju, nomāktības varā ilgu laika periodu. Šādu jaunieti nekas nespēj iepriecināt, lietas, kas agrāk aizrāvušas, vairs neinteresē, jaunietis noslēdzas sevī un pārdzīvo lielas skumjas.

Ir vairāki depresijas simptomi, kurus nevajadzētu atstāt bez ievērības. Viens no tiem ir pastāvīgas skumjas un atvieglojuma nejušana pēc kārtīgas izraudāšanās. Šie divi ir samērā nopietni signāli, jo lielākoties, pēc raudāšanas, cilvēks gūst atvieglojumu, raudāšana ir veids, kādā izreaģējam savas emocijas un pēc tās neilgā laika periodā parasti atgūstam emocionālo līdzsvaru. Vēl viens depresijas vēstnesis ir izteikta vainas sajūta, kas nav adekvāta un pazemināts pašvērtējums. Līdztekus šiem simptomiem novērojama arī neizlēmība, negatīvs skatījums uz dzīvi, tramīgs miegs, ātra, viegla aizkaitināmība.

Pirmais solis depresijas ārstēšanā ir uzticamas personas atrašana, kurai pusaudzis var izstāstīt par to, kā jūtās, kāds, kuram viņš uzticas. Šādu cilvēku ir daudz, ģimene, vecāki, ģimenes ārsts, profesionāls psihologs. Šobrīd Latvijā pieejami arī vairāki bezmaksas krīzes telefoni, kur iespējams anonīmi pārrunāt savas problēmas.

Vislabākais ārstēšanas veids ir psihoterapijas apvienojums ar medikamentiem. Terapijas laikā ar profesionālu psihoterapeitu lielākoties tiek pārrunātas lietas, saistītas ar emocijām, jūtām, kā arī tiek meklēts to cēlonis. Bieži vien depresijas cēlonis ir ačgārns reālās pasaules skatījums un lietu interpretācija, kas speciālista vadībā ir viegli labojama.

Tādēļ būsim uzmanīgi pret saviem bērniem, lai arī tie ar katru dienu kļust arvien lielāki un patstāvīgāki, un šķiet, ka paši ar visu var tikt galā. Neatstāsim bez ievērības savus bērnus un lieku reizi apjautāsimies, kā viņiem šodien klājies un kā jūtas!

Raksta autors: Steven Ross

RigaBrain seansi dod iespēju smadzenēm atgūt optimālu darbību, kā rezultātā klienti ziņo depresijas simptomu samazināšanos vai pazušanu bez zāļu lietošanas.

Statistika: pēc 20 RigaBrain seansiem, uzlabojumus par 40% un vairāk vai depresijas neatkārtošanos atzīmē 83.7% klientu! Atsauce: Statistika par RigaBrain seansiem – Charlen Zietsma Ph.D., Viktorijas Universitāte Kanādā.