top of page
Brain Rembrandt style 3.png
Notebook_edited.png

4 veidi, kā smadzenes ietekmē mūsu emocijas

Skumjas, sirdssāpes, prieks, ka atradies sen pazudis draugs, trauksme pirms darba intervijas – iespējams, jūs domājat, ka visas šīs emocijas kontrolējat. Ka izprotat to iemeslus. Taču smadzenes dažkārt ir ļoti „viltīgas”.

Smadzenes darbojas emocionālu stimulu dēļ

Lai gan uzskatām, ka emocijas ir iekšējs stāvoklis, psihologi tās definē kā kognīciju, izjūtu un darbību kopēju rezultātu. Tas nozīmē, ka emocijas ir kaut kas daudz lielāks par tikai mūsu izjūtām – tās ir arī process, kā mēs atbildam uz šīm izjūtām.

Piemēram, baiļu emocija „kalpo”, lai aizsargātu mūs no draudiem un ļautu „izdzīvot” ģenētiskajam fondam. Iemīlēšanās šo pašu ģenētisko fondu palīdz attīstīt, jo ir primārā emocija, kas nodrošina mūsu turpināšanos paaudzēs.

Tādēļ smadzenes novērtē visus stimulus – suņa rejas, pretējā dzimuma žestus, mīmiku u.tml., radot tiem automātisku atbildes reakciju.


Smadzeņu ķīmiskās reakcijas nosaka mūsu garastāvokli

Visbiežāk tiek runāts par tādiem neirotransmiteriem kā dopamīns – baudas un prieka hormons, seratonīns – atbild par atmiņas un mācīšanās procesu, un norepinefrīns – atbild par emocijām un stresa kontroli.

Tas, kā smadzenes saņem un apstrādā ķīmiskos signālus, nozīmīgi ietekmē mūsu emocijas. Piemēram, ja darām kaut ko, kas mums sagādā prieku, aktivizējas dopamīns. Dažas ķīmiskās reakcijas var izsaukt par depresiju.


Dažādas smadzeņu daļas atbild par dažādām emocijām

Galvenā smadzeņu daļa, kas atbild par emocijām kopumā, ir limbiskā sistēma.

Daļa limbiskās sistēmas, kas tiek dēvēta par amigdalu jeb smadzeņu mandeli, atbild par stimulu emocionālo vērtību. Tā atbild arī par mūsu bailēm, „cīnies vai bēdz” reakciju, stresu un trauksmi.


Noteikta loma emociju apstrādē ir arī ventrālajiem tegmentālajiem laukiem, hipotalāmam, hipokampam un citiem. Tieši tādēļ mainās mūsu emocionālais stāvoklis, ja smadzenes gūst ievainojumus. Dažkārt optimisti kļūst par pesimistiem un otrādi.

Abas smadzeņu puslodes darbojas ciešā mijiedarbē viena ar otru, lai gan katra apstrādā informāciju citā veidā. Labā puslode identificē, kreisā – interpretē. Tā ir milzīga, sarežģīta sistēma, un emocijas tiek apstrādātas kompleksi – katrā puslodē citi to elementi.



Comments