Kuri faktori nosaka panākumus?


Saskaņā ar pētījumiem īpašības, kas nav saistītas ar intelektu, var ietekmēt cilvēka spēju gūt panākumus. Jauni atklājumi, kas iegūti, analizējot vairāk nekā 11000 pētījuma dalībnieku datus, sniedz mums zināmas atziņas. Bieži panākumu atslēgu mēs raksturojam kā degsmes un neatlaidības attiecībā pret svarīgiem ilgtermiņa mērķiem aspektu kopumu. Taču – vai atbilde ir tik vienkārša?


Longitudinālā pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 11000 Vestpointas armijas kadetu, pētnieku komanda atklāja, ka gan kognitīvie, gan ne-kognitīvie faktori var prognozēt ilgtermiņa sasniegumus. Pētnieki savus atklājumus publicējuši NationalAcademy of Sciences.'Katram kadetam, kas nonāk Vestpointā pēc plaša, divu gadu ilga atlases procesa, ir jāpabeidz sešu nedēļu kurss ar nosaukumu “Slēgtās kazarmas”. Vidēji šajā treniņā izkrīt trīs no katriem 100 kadetiem. Kas ir iemesli, kādēļ viņi tik ātri atkāpjas pēc tik grūta uzņemšanas procesa? Kādas ir atšķirības smadzeņu darbībā? Šis jautājums rosināja arī pētniekus pievērsties dziļākai izpētei. Pētījums tika uzsākts 2007. gadā. 


Pirmkārt, pētnieki noteica pētījuma dalībnieku vēlmi sasniegt ilgtermiņa mērķus ar Dukvortas radīto 12 punktu Grētas skalu, otrkārt, vērtēja iestāšanās eksāmenu rezultātus, un rezultātus pēc fiziskās izturības pārbaudes, kas ietver vienas jūdzes skrējienu, virves vilkšanu un pietupienus. 


Pētījuma dalībnieki iesniedza arī datus par to, vai ir pabeiguši mācības un absolvējuši akadēmiju, kā arī savu akadēmisko rezultātu balles. Pēc tam Dukvorta un viņas kolēģi veica mega-analīzi, iekļaujot visus šos datus.“Mēs analizējām visus šos datus, lai varētu atbildēt uz jautājumu, vai tiešām ir iespējams paredzēt panākumus. Tagad mēs vairāk uzticamies mūsu sākotnējiem secinājumiem. Tajā pašā laikā mēs gribējām izpētīt, kuri faktori,iespējams, nav svarīgi,” saka pētniece. 


Jau iepriekš atklāts, ka motivācijas un panākumu izjūta ir saistīta ar dopamīnareģisko sistēmu smadzenēs. Pastiprināta šīs smadzeņu daļas darbība noved pie pārmērīgas motivācijas, piemēram, darbā (šādus cilvēkus mēdz saukt par darbaholiķiem). Un tā kā no dopamīna veidojas noradrenalīns (no kura tālāk - adrenalīns), tad pastiprināta šīs smadzeņu daļas darbība nereti noved pie trauksmes, saspringuma (kā fiziska, tā mentāla). Šis varētu būt zināms hipotētisks skaidrojums tam, kādēļ daļa kadetu izstājas.


Taču šajā pētījumā komanda atklāja, ka tieši dažādas personības iezīmes visizteiktāk paredz atšķirīgus iznākumus.“Jo izteiktāk orientēts uz ilgtermiņa mērķiem tu esi, jo mazāka ir iespēja, ka tu pametīsi uzsākto pat laikā un sastopoties ar šķēršļiem,” Dukvorta paskaidro. 


Bet četru gadu turpmākajā apmācību laikā fiziskās sagatavotības treniņos,kas seko pēc 6 nedēļu ievadkursa, kognitīvās spējas ir spēcīgākais sasniegumuprognozētājs. Visbeidzot, fiziskajām spējām ir lielāka nozīme nekā kognitīvajām spējām, kad jānosaka, kurš kadets pēc četriem gadiem absolvēs Vestpointu. Šī pētniecības līnija ir nepieciešama, lai izstrādātu jaunas pieejas ne-kognitīvu faktoru novērtēšanai. 

Avots: Angela L.Duckworth, Abigail Quirk, Robert Gallop, Rick H. Hoyle, Dennis R. Kelly,Michael D. Matthews. Cognitive and noncognitive predictors of success. Proceedingsof the National Academy of Sciences, 2019