top of page

Pašsajūta pēc RigaBrain® seansa: 24 stundu 5 minūšu dienasgrāmata bez steigas

23. sept.
Lasīts 5 min

Pēc RigaBrain® seansa dažkārt gribas uzreiz zināt atbildi: “Vai man kaut kas ir mainījies?” Reizēm jūtams miers, vairāk enerģijas, nogurums vai vēlme pabūt klusumā. Reizēm nekāds izteikts iespaids nav pamanāms. Neviena no šīm pieredzēm pati par sevi nav atzīme par to, vai seanss bijis “labs” vai “slikts”.


Tā vietā, lai mēģinātu uzreiz izdarīt lielu secinājumu, vari izvēlēties mazu darbību: 24 stundu laikā trīs reizes uzrakstīt dažus vārdus par savu pašsajūtu. Šī 5 minūšu dienasgrāmata nav tests, ārstēšana vai pierādījums par cēloņsakarību. Tā ir saudzīga uzmanība pret savu pieredzi laikā.


Galvenā doma: nepietiek ar jautājumu “ko es sajutu?”. Noderīgi ir arī pamanīt, kad to sajutu, kas notika apkārt un kas man tajā brīdī palīdzēja.

Kāpēc pieraksts var būt vērtīgāks par tūlītēju secinājumu?

Mūsu prāts dabiski meklē skaidrojumu. Ja pēc seansa pleci šķiet vieglāki, ir vilinoši secināt: “Tas noteikti nozīmē, ka viss ir atrisināts.” Ja sajūti nogurumu, var rasties pretējs secinājums: “Tātad kaut kas nav kārtībā.” Abos gadījumos viens mirklis tiek pārvērsts par lielu stāstu.


Īss pieraksts palīdz nodalīt novērojumu no interpretācijas. “Vakarā skatījos telefonā mazāk” ir novērojums. “Tas noteikti pierāda, ka man vairs nav stresa” ir interpretācija. Šī atšķirība neliek pieredzei kļūt mazāk svarīgai; tā ļauj to aplūkot ar vairāk zinātkāres un mazāk steigas.


Pētījumi par emociju nosaukšanu vārdos jeb affect labeling rāda, ka sajūtas verbalizēšana var būt saistīta ar emociju regulācijas procesiem. [1] Tas nenozīmē, ka viena frāze vai viena dienasgrāmatas lappuse atrisina sarežģītu dzīves situāciju. Taču formulējums “es pamanu saspringumu” vai “man šobrīd gribas klusumu” var būt mazs solis prom no automātiskas reakcijas un tuvāk skaidrākam novērojumam.


Arī plašākos ekspresīvās rakstīšanas pētījumu pārskatos ir aprakstīta iespējama saistība ar labsajūtu, tomēr metodes un rezultāti ir neviendabīgi, un pētījumu kvalitāte atšķiras. [2] Tāpēc šeit pieraksts netiek pasniegts kā universāla tehnika vai garantēts rezultāts, bet kā vienkāršs personiskas pašsajūtas pamanīšanas veids.


5 minūšu dienasgrāmata: trīs pieturpunkti 24 stundās

Tev nav jāuzraksta garš stāsts. Katrā pieturpunktā pietiek ar vienu vai diviem vārdiem katrai atbildei. Ja šobrīd neko nepamani, arī “nezinu” ir godīgs pieraksts.

Laiks

Trīs jautājumi

Piemērs bez interpretācijas

Tūlīt pēc seansa

Ko pamanu domās? Ko pamanu ķermenī? Kas man šobrīd vajadzīgs?

Mazāk steigas / atslābuši pleci / ūdens un miers.

Vakarā

Kas dienas gaitā mainījās? Kas palīdzēja? Ko nevēlos šovakar pārspīlēt?

Domas atgriezās darbā / palīdzēja pastaiga / neskatīšos ziņas līdz vēlam vakaram.

Nākamajā rītā

Kas atkārtojas? Kas ir citādi? Kādu mazu soli izvēlos šodien?

Gulēju mierīgāk / gribu lēnāku rītu / paēdīšu brokastis pirms pirmās sapulces.

1. Tūlīt pēc seansa: nosauc, neizskaidro

Pirmajā pierakstā izvēlies vienkāršu valodu. “Domu ir mazāk.” “Esmu noguris.” “Jūtos neitrāli.” “Plecos ir siltums.” Šajā brīdī tev nav jāatrod pareizais skaidrojums.

Ja šķiet, ka “nekas nenotiek”, pieraksti tieši to: “Šobrīd nepamanu izteiktas pārmaiņas.” Tas arī ir novērojums. Dienasgrāmatas uzdevums nav radīt sajūtu, bet dot tai vietu, ja tā parādās.


2. Vakarā: pamani, kas palīdzēja ikdienā

Vakarā atgriezies pie trim īsiem jautājumiem. Iespējams, darbs, ceļš mājup, saruna vai ekrānu plūsma ir mainījusi sākotnējo sajūtu. Varbūt klusums ir palicis, varbūt prāts atkal ir kļuvis steidzīgs. Abas iespējas ir daļa no ikdienas.


Svarīgs jautājums ir: “Kas man palīdzēja?” Atbilde var būt ļoti vienkārša: glāze ūdens, siltas vakariņas, īsa pastaiga, saruna ar tuvu cilvēku, mazāk ziņu vai agrāks miegs. Šāds pieraksts pārvieto uzmanību no mēģinājuma “pareizi justies” uz to, kas tev reāli palīdz rūpēties par sevi.


3. Nākamajā rītā: izvēlies vienu mazu soli

Nākamajā rītā nepārbaudi sevi kā eksāmenā. Pajautā: “Kas atkārtojas?”, “Kas ir citādi?” un “Kādu mazu soli izvēlos šodien?” Mazais solis var būt maltīte pirms pirmās sapulces, īsa iešana ārā, mierīgāks rīta ritms vai saruna ar speciālistu.


Šī prakse palīdz nepārvērst pašsajūtu par projektu, kas obligāti jāoptimizē. Dažreiz noderīgākais secinājums ir: “Es pagaidām tikai turpinu pamanīt.”


Praktisks piemērs: viena diena bez sprieduma

Iedomāsimies Lieni, kura pēc seansa nepamana neko īpaši spilgtu. Viņa pieraksta: “Prātā kluss / vēderā vieglums / gribu ūdeni.” Vakarā Liene atzīmē, ka darba laikā domas atkal kļuva steidzīgas, bet viņa retāk atvēra sociālos tīklus. Nākamajā rītā viņa raksta: “Jūtos līdzīgi / gulēju pietiekami / šodien gribu sākt darbu bez telefona pirmajām 20 minūtēm.”


Šīs trīs piezīmes nav pierādījums, ka konkrētu sajūtu radīja viens faktors. Tās palīdz Lienei redzēt savu dienu mazliet pilnīgāk: ko viņa pamanīja, kas mainījās un kādu drošu, ikdienišķu izvēli viņa var izdarīt tālāk.

Maza prakse: iestati sev trīs maigus atgādinājumus — pēc seansa, vakarā un nākamajā rītā. Katru reizi pietiek ar 60–90 sekundēm un trim īsām atbildēm.

Ko cilvēki personiski stāsta par NeurOptimal® pieredzi?

Publiskās NeurOptimal® klientu atsauksmēs cilvēki reizēm apraksta, ka pēc vairākiem seansiem pamanījuši lielāku mieru, skaidrāku fokusu vai izmaiņas ikdienas reakcijās. Vienā neatkarīga pakalpojuma sniedzēja apkopotā atsauksmē kliente pēc aptuveni 20 seansiem personiski minēja mazāku stresa sajūtu un labāku fokusu. [3]


Tās ir individuālas atsauksmes, nevis klīniski pierādījumi. Tās nevar paredzēt, ko pieredzēs cits cilvēks, un tās neapstiprina, ka konkrētu pārmaiņu noteicis tikai viens faktors. Tieši tāpēc īsa dienasgrāmata ir noderīga: tā palīdz nepārrakstīt savu pieredzi ar kāda cita stāstu, bet pamanīt savu ritmu.


Ko šī dienasgrāmata nevar pateikt?

Dienasgrāmata nevar diagnosticēt trauksmi, depresiju, miega traucējumu vai citu veselības stāvokli. Tā neaizstāj psihoterapiju, medicīnisku konsultāciju vai krīzes palīdzību. Tā arī nevar droši noteikt, kas izraisīja konkrētu sajūtu, vai garantēt, kā jutīsies nākamajā dienā vai nākamajā seansā.


Ja rodas noturīga dezorientācija, biedējošas sajūtas, izteikts miega traucējums, grūtības funkcionēt ikdienā vai sajūta, ka neesi drošībā, nevajag palikt ar to vienatnē. Vērsies pie kvalificēta veselības vai psihiskās veselības speciālista. Ja ir tūlītējs apdraudējums sev vai citiem, meklē neatliekamu palīdzību savā valstī.


“Pieraksts nav eksāmens par to, kā jājūtas pēc seansa. Tas ir veids, kā cilvēks sāk vairāk uzticēties tam, ko patiesībā pamana, nevis tikai tam, ko no sevis sagaida.”

Pētera Urtāna, RigaBrain smadzeņu treniņu centra vadītājs, ergoterapeits

Biežākie jautājumi

Cik ilgi man jāveido šis pieraksts?

Sāc ar vienu 24 stundu ciklu. Ja prakse šķiet noderīga, vari to atkārtot pēc nākamā seansa vai izvēlēties vienu dienas punktu, kurā pieraksti pašsajūtu. Mērķis nav savākt pēc iespējas vairāk datu, bet pamanīt sevi bez pārslodzes.


Ko darīt, ja neko nepamanu?

Pieraksti: “Šobrīd neko izteiktu nepamanu.” Tas nav nepareizi un nav neveiksme. Dažkārt svarīgi ir tieši tas, ka neuzspied sev obligātu sajūtu vai rezultātu.


Vai pēc seansa man jāmaina ikdienas rutīna?

Nav universāla noteikuma. Dažiem cilvēkiem patīk īsa mierīga pauze, citi turpina ierasto dienu. Saglabā pamata rūpes par sevi — ēšanu, ūdeni, miegu, samērīgu kustību un kontaktu ar cilvēkiem — un izvēlies to, kas tavā situācijā ir droši un reāli.


Vai dienasgrāmata aizstāj sarunu ar speciālistu?

Nē. Dienasgrāmata ir pašnovērojuma rīks, nevis diagnostika vai ārstēšana. Ja grūtības ir noturīgas, smagas vai traucē ikdienai, pārrunā tās ar kvalificētu speciālistu.


Vai NeurOptimal® Dynamical Neurofeedback® aizstāj psihoterapiju vai ārstēšanu?

Nē. NeurOptimal® Dynamical Neurofeedback® pieredze neaizstāj psihoterapiju, medicīnisku diagnostiku vai ārstēšanu. Atbilstošāko atbalsta veidu izvēlies kopā ar kvalificētu speciālistu, īpaši, ja ir noturīgas vai izteiktas grūtības.


Noslēgumā: no “ko tas nozīmē?” uz “ko es pamanu?”

Pašsajūta pēc RigaBrain® seansa nav jāatmin kā mīkla. Trīs īsi pieturpunkti 24 stundu laikā var palīdzēt radīt vairāk vietas novērojumam, mazāk steigas un skaidrāku kontaktu ar savām vajadzībām.


Pat ja šodienas pierakstā ir tikai viens vārds, tu jau esi izdarījis pirmo soli: pamanījis savu pieredzi, nevis uzreiz to tiesājis.


Pirmais solis: izvēlies sev piemērotāko

Atsauces

[1] Torre, J. B., et al. (2018). Putting Feelings Into Words: Affect Labeling as Implicit Emotion Regulation. Emotion Review.

[3] Neurofeedback Training Co. (2019). Results from Neurofeedback Training — NeurOptimal Reviews from Clients. Individuāla klientu atsauksme; nav klīnisks pierādījums.

bottom of page