Temperamenta tantrumi (histērijas) bērnam
Temperamenta lēkmes (histērija) bērnam. Mana pirmā reakcija, izlasot šo virsrakstu, bija: “Un kas no tā?” Bet es turpināju lasīt, un, jo vairāk lasīju, jo vairāk man šķita, ka man par to vajadzētu zināt. Iespējams, ka jūs kā vecāki varat saskarties ar dažām no šīm sajūtām. Jūs negribētu, lai jūsu bērnam būtu histēriskas lēkmes, kad viņš ir satraukts. Iespējams, jūsu bērnam ir kāda veida emocionāls sabrukums, un jūs neesat pārliecināts, kas notiek un kāpēc. Ja tas jums šķiet pazīstami, dažkārt ir noderīgi par to aprunāties ar speciālistu.
Temperamenta tantrumi jeb paroksizimāli dusmu vai izmisuma uzliesmojumi, ko dēvē arī par bērnības histērijām jeb kaprīzēm un dusmu lēkmēm, var būt nogurdinoši jebkuram vecākam. Tantrumi nav jālūko kā briesmas, bet gan kā iespējas izglītošanai.
Kādēļ bērniem ir tantrumi?
Temperamenta tantrumi variē no pīkstēšanas un raudāšanas līdz kliegšanai, speršanai un elpas aizturēšanai. Tie ir vienlīdz bieži sastopami kā zēniem tā meitenēm, un parasti ar tiem sastopas 1 – 3 gadu vecumā.
Dažiem bērniem tantrumi ir bieži, bet dažiem tie ir reti, tantrumi ir normāla bērna attīstības daļa. Tas ir veids kā mazi bērni parāda to, ka ir noskumuši vai neapmierināti.
Tantrumi notiek, kad bērni ir piekusuši, izalkuši vai nejūtas ērti. Viņi var piedzīvot šo sabrukuma mirkli, ja viņi kaut ko nespēj iegūt (piemēram, tikt pie vecākiem vai dabūt mantiņu) un darīt to, ko viņi vēlas. Prasmi tikt galā ar šo neapmierinātību bērni apgūst laika gaitā.
Visbiežāk tantrumi ir novērojami bērniem 2 gadu vecumā, kad sāk attīstīties valodas prasmes, jo bērns vēl nespēj pilnvērtīgi pateikt, ko vēlas, kā jūtās, kas viņiem tajā mirklī ir nepieciešams. Šāda nepatīkama pieredze var izraisīt tantrumu. Valodas prasmēm pilnveidojoties, visbiežāk, tantrumi mazinās.
Maza bērna vecumā bērns vēlas savu neatkarību, kontroli par vidi sev apkārt, viņi to vēlas vairāk kā patiesībā spēj izturēt. Tas bērnu var novest pie spēcīgiem šķēršļiem, jo bērns domā “Es varu to izdarīt pats” vai “Es to gribu, dod to man”. Mirklī, kad bērni atklāj, ka viņi nevar to izdarīt, vai nevar dabūt visu ko vēlās, var rasties tantrums.
Kā izvairīties no tantruma?
Pirmkārt, centies novērst tantrumu notikšanu, kad tas ir iespējams. Lūk, pāris idejas, kas varētu palīdzēt:
– Sniedz bērnam daudz pozitīvas uzmanības. Izveido ieradumu, noķert tos mirkļus, kad bērns ir paveicis ko labu – kad bērns ir labs. Atalgo mazo ar uzslavu un uzmanību par kādu pozitīvu uzvedību.
– Ļauj bērnam izjust kontroli par dažādām mazām lietām. Piedāvā nelielas izvēles iespējas, piemēram: “Tu vēlies apelsīnu vai ābolu sulu?”, vai arī “Tu vēlies mazgāt zobus pirms vai pēc vannošanās?” Šādā veidā izdodas izvairīties no jautājuma “Vai tu tagad vēlies tīrīt zobus?” uz ko, visdrīzāk, tiktu atbildēts ar “nē”.
– Objektus, kurus bērnam nevajadzētu aizsniegt, glabājiet ārpus bērna redzesloka un iespējas tos aizsniegt. Tas padarīs dažādas nepatīkamas sajūtas, šķēršļu sajūtas, mazāk biežas. Protams, ne vienmēr tas ir iespējams, īpaši ārpus mājas vides, kur vidi nevar kontrolēt.
– Novērs bērna uzmanību uz ko citu. Izmanto bērna īso uzmanības noturību, piedāvājāt tā vietā, ko bērns nevar iegūt, ko citu. Sāciet jaunu aktivitāti, lai aizvietotu to, kas bērnam nav atļauta vai, kas sagādā nepatīkamas emocijas, vai arī vienkārši veic izmaiņas vidē. Dodies ar bērnu ārā vai vienkārši dodies uz citu istabu.
– Palīdzi bērnam apgūt jaunas prasmes un būt veiksmīgam. Palīdzi bērnam iemācīties darīt dažādas lietas. Uzslavējiet viņu, lai ļautu viņam justies lepnam par to, ko viņš paveicis. Kā arī, sāciet ar kaut ko vienkāršu pirms dodieties pie sarežģītākiem uzdevumiem.
– Uzmanīgi apsverat bērna prasību pēc kaut kā. Vai tas ir briesmīgi? Varbūt nemaz nav, izvēlieties paši savas cīņas.