Ko vērot pēc RigaBrain® seansiem?
Tu piecelies pēc pirmā RigaBrain® seansa un domā: “Labi, bet ko man tagad vajadzētu just?”
Varbūt jūties mierīgāk. Varbūt esi enerģiskāks. Varbūt nejūti neko īpašu. Un tad sākas iekšējā pārbaude: vai miegs šonakt būs labāks? Vai koncentrēšanās būs citāda? Vai tam vispār bija kāds efekts?
Svarīgākais ir tas, ka pēc RigaBrain® seansa nav vienas “pareizās” sajūtas, kuru vajadzētu sagaidīt.
NeurOptimal® Dynamical Neurofeedback® darbojas reāllaikā ar mainīgu smadzeņu elektrisko aktivitāti. NeurOptimal® norāda, ka sistēma matemātiski analizē signāla izmaiņas 256 reizes sekundē un sniedz informāciju ar ļoti īsām skaņas plūsmas pauzēm.
Taču tas nenozīmē, ka pēc seansa jānotiek vienai konkrētai pārmaiņai.
Vērtīgākais jautājums ir:
“Vai manā ikdienas funkcionēšanā kaut kas kļūst nedaudz vieglāks, elastīgāks vai stabilāks?”
Īsumā
✔️ pēc RigaBrain® seansa nav obligāti uzreiz kaut kas īpašs jājūt,
✔️ nevajag koncentrēties tikai uz vienu simptomu vai vienu dienu,
✔️ vēro miegu, atjaunošanos, uzmanību, enerģiju, emocionālās reakcijas un pārslēgšanos,
✔️ svarīga var būt ne tikai reakcijas intensitāte, bet arī tas, cik ātri pēc slodzes atgriezies līdzsvarā,
✔️ izmaiņas var būt nelielas un sākumā tās reizēm vieglāk pamana apkārtējie nekā pats cilvēks,
✔️ RigaBrain® seansi ar NeurOptimal® Dynamical Neurofeedback® nav diagnostika vai ārstēšana — tie ir smadzeņu pašregulācijas treniņi.

Tipiska situācija pēc RigaBrain® seansiem
Iedomāsimies Lauru.
Viņas darbs prasa daudz koncentrēšanās, vakarā galvā vēl turpinās dienas sarunas un nepabeigtie uzdevumi. Laura ierodas RigaBrain®, jo vēlas justies stabilāk ikdienas slodzē.
Pēc pirmā seansa viņa saka:
“Nezinu. Nekas dramatisks nenotika.”
Tomēr pēc dažām dienām viņa pamana, ka vienā saspringtā darba situācijā nav tik ilgi turpinājusi par to domāt vakarā.
Vēlāk viņa ievēro, ka no rīta dažas reizes pamodusies atpūtusies.
Savukārt mājinieks saka, ka viņa vakarā šķiet mazāk “uzvilkta”.
Neviena no šīm izmaiņām pati par sevi nav pierādījums kādam konkrētam NeurOptimal® efektam. Cilvēka pašsajūtu katru dienu ietekmē miegs, darba slodze, attiecības, fiziskās aktivitātes, uzturs, veselība un daudzi citi faktori.
Taču šādas ikdienas nianses ir tieši tas, ko ir vērts pamanīt un vērot laika gaitā.
Klienta pieredze: pārmaiņas ne vienmēr izskatās tā, kā gaidījām
RigaBrain® praksē cilvēks reizēm atnāk ar vienu konkrētu vēlmi, bet pirmās pamanītās pārmaiņas ir pavisam citā dzīves jomā.
Cilvēks var būt koncentrējies uz miegu, bet vispirms pamanīt, ka vieglāk tiek galā ar saspringtu sarunu.
Cits gaida lielāku enerģiju, bet ievēro, ka vakarā vienkārši ātrāk spēj pārslēgties no darba uz atpūtu.
Tāpēc pēc seansiem ir lietderīgi jautāt ne tikai:
“Vai mana problēma ir mazāka?”
bet arī:
“Kas ikdienā pēdējā laikā ir kļuvis vieglāk?”
Pētera Urtāna komentārs
Strādājot RigaBrain® kabinetā kopš 2008. gada, esmu ievērojis, ka cilvēki bieži gaida ļoti konkrētu sajūtu pēc seansa. Ja tādas nav, rodas doma, ka “nekas nenotika”. Taču pašregulācija nav viena sajūta. Daudz interesantāk ir vērot, kā cilvēks funkcionē reālajā dzīvē. Vai pēc nepatīkamas situācijas viņš atgriežas pie sava darba 10 minūtēs, nevis domā par to visu vakaru? Vai vakarā ir vieglāk pārslēgties? Vai no rīta ir vieglāk sākt dienu? Vai uzmanība mazāk “aizķeras”? Vai noguruma brīdī cilvēks ātrāk pamana, ka vajadzīga pauze? Dažreiz pārmaiņas ir ļoti pamanāmas. Dažreiz tās sākas ar mazu momentu, kuru cilvēks būtu viegli palaidis garām. Tāpēc es iesaku nemeklēt vienu “efektu”, bet vērot elastību — cik viegli smadzenes spēj pāriet no viena stāvokļa uz citu, kad situācija to prasa.
Pēteris Urtāns, ergoterapeits, RigaBrain® vadītājs
Salīdzini ar savu sākuma situāciju
Pēc RigaBrain® seansiem ir vērtīgi atgriezties pie tā, ko par sevi novērtēji pirms pirmā seansa. Ja esi aizpildījis RigaBrain® pašnovērtējuma anketu, paskaties, kuri punkti Tev sākumā bija visaktuālākie, un pēc vairākiem seansiem salīdzini, vai ikdienā kaut kas ir mainījies. Svarīgāka par vienas dienas sajūtu ir tendence — vai tas, kas iepriekš prasīja daudz piepūles, kļūst nedaudz vieglāk, stabilāk vai prasa mazāk resursu.
Pašnovērtējuma anketa: https://www.rigabrain.com/smadzenu-novertejums
Atceries, ko pats vēlējies mainīt
Pirms pirmā RigaBrain® seansa cilvēki bieži pārrunā ar treneri, kas viņiem ikdienā sagādā grūtības un ko viņi vēlētos piedzīvot citādi. Tieši pie šiem sākotnēji formulētajiem mērķiem ir vērts periodiski atgriezties. Vai situācija, kuru toreiz aprakstīji kā sarežģītu, joprojām izskatās tieši tāpat? Vai kaut kas tajā ir kļuvis vieglāk paveicams? Dažreiz pārmaiņas nav sajūta “man ir labāk”, bet gan ļoti konkrēta atšķirība tajā, kā cilvēks rīkojas savā ikdienā.
Kas notiek smadzenēs pēc RigaBrain® seansiem?
Kas ir pašregulācija?
Vienkāršoti — pašregulācija ir nervu sistēmas spēja pielāgot savu darbību situācijai.
Darba laikā mums nepieciešama uzmanība un aktivitāte.
Pēc darba — spēja pārslēgties.
Naktī — apstākļi atjaunošanās procesiem.
Sarežģītā situācijā — spēja reaģēt.
Kad situācija beigusies — spēja no tās iziet.
Tāpēc labs pašregulācijas piemērs nav cilvēks, kurš vienmēr ir mierīgs.
Elastīga sistēma spēj aktivizēties, kad tas nepieciešams, un pēc tam atkal pārslēgties.
Neirofeedback zinātniskajā literatūrā pašregulācija tiek aplūkota kā dinamisks mācīšanās un pielāgošanās process. Vienā no teorētiskajiem pārskatiem tā skaidrota caur allostāzes principu — smadzenes nepārtraukti izmanto iepriekšējo pieredzi, novērtē situāciju un pielāgo savu darbību mainīgām prasībām.
Svarīgi gan nošķirt: lielākā daļa akadēmisko neirofeedback pētījumu ir veikti ar citām, bieži protokolos balstītām EEG vai fMRI metodēm. To rezultātus nevar automātiski attiecināt tieši uz NeurOptimal® Dynamical Neurofeedback®.
Ko vērot pēc RigaBrain® seansiem?

Iesaku skatīties uz septiņām jomām.
1. Cik viegli aizmiedz un kā jūties no rīta?
Ne tikai:
“Cik stundas gulēju?”
Bet arī:
vai vakarā vieglāk pārslēdzos uz miegu?
vai naktī pamostoties vieglāk atkal aizmiegu?
kā jūtos pirmajās 30 minūtēs pēc pamošanās?
vai dienas laikā ir mazāka vajadzība “vilkt sevi”?
Svarīgi nepārspīlēt secinājumus. 2024. gada sistemātiskajā pārskatā un metaanalīzē par dažādām virsmas neirofeedback metodēm netika konstatētas papildu priekšrocības miega kvalitātē salīdzinājumā ar kontroles intervencēm. Tas ir labs atgādinājums, kāpēc RigaBrain® nevajadzētu pozicionēt seansu kā bezmiega ārstēšanu.
2. Cik ilgi vari noturēt uzmanību?
Pavēro:
cik ātri iesāc uzdevumu;
cik bieži pārslēdzies uz telefonu vai citu darbu;
vai pēc traucējuma vieglāk atgriezies pie iesāktā;
vai vakarā vēl vari paveikt intelektuāli prasīgu uzdevumu.
Arī neirofeedback un uzmanības pētījumu rezultāti kopumā ir neviendabīgi, jo ļoti atšķiras izmantotās metodes, protokoli un cilvēku individuālā reakcija.
3. Kā reaģē uz negaidītu slodzi?
Iedomājies, ka saņem nepatīkamu e-pastu.
Svarīgs nav tikai jautājums:
“Vai mani tas sadusmoja?”
Daudz interesantāk:
“Cik ilgi tas mani turēja?”
Piecas minūtes?
Stundu?
Visu vakaru?
Pašregulācijas elastību bieži labāk raksturo atgriešanās laiks, nevis tas, vai reakcija vispār parādījās. Vēro sevi sev labi zināmās situācijās
Īpaši daudz informācijas var dot situācijas, kurās Tu jau labi zini savu ierasto reakciju. Piemēram, saspringta saruna, steiga no rīta, negaidīts darba uzdevums vai nogurums dienas beigās. Pavēro četras lietas: ko dara ķermenis, kādas domas parādās, kādas emocijas rodas un kā Tu automātiski rīkojies. Tad pajautā sev: vai reakcija ir tāda pati kā agrāk, vai tomēr parādījusies kaut neliela atšķirība?
Dažreiz būtiskā pārmaiņa nav tā, ka reakcija vairs nerodas, bet gan tas, ka Tu to ātrāk pamani, mazāk tajā iestrēgsti vai ātrāk atgriezies pie tā, ko patiesībā vēlējies darīt.
4. Cik viegli pārslēdzies?
Pavēro pārejas:
darbs → mājasaktivitāte → atpūtaviens uzdevums → nākamais uzdevumskonflikts → ikdienavakars → miegs
Daudzi cilvēki nejūt “vairāk miera”, bet ievēro, ka vairs tik ilgi nepaliek iepriekšējā stāvoklī.
5. Kā mainās enerģija dienas laikā?
Nevajag gaidīt, ka enerģija vienmēr būs lielāka.
Vēro tās stabilitāti.
Piemēram:
vai rīta sākums ir vieglāks;
vai pēcpusdienā ir mazāks kritums;
vai vakarā vēl ir resursi ģimenei;
vai nepieciešams mazāk piespiest sevi.
6. Kā reaģē emocionāli?
Mērķis nav kļūt emocionāli neitrālam.
Drīzāk pavēro:
vai emocija kļūst mazāk “lipīga”;
vai vieglāk apstājies pirms automātiskas reakcijas;
vai pēc konflikta ātrāk atgriezies;
vai mazāk ilgi analizē vienu sarunu.
7. Ko pamana citi?
Dažreiz mēs paši pie pakāpeniskām pārmaiņām pierodam tik ātri, ka tās nemaz nepamanām, tāpēc ir vērtīgi pajautāt dzīvesbiedram, kolēģim, ģimenes loceklim vai citam cilvēkam, kurš Tevi labi pazīst: “Vai Tu pēdējā laikā manī vai manā uzvedībā
esi pamanījis kaut ko citādu?”
Svarīgi neiedot priekšā vēlamo atbildi un nejautāt, piemēram, “Vai esmu mierīgāks?”.
Atvērts jautājums ļauj uzzināt, ko otrs cilvēks patiešām ir ievērojis, un dažkārt apkārtējie pārmaiņas pamana agrāk nekā mēs paši.
Citu RigaBrain® klientu pieredzes vari apskatīt arī šeit: https://www.rigabrain.com/atsauksmes. Atsauksmes palīdz ieraudzīt iespējamo pieredžu daudzveidību, taču tās nav prognoze tam, ko vajadzētu piedzīvot tieši Tev — katram cilvēkam novērojumi un pārmaiņu dinamika var būt atšķirīga.
Vēro arī plašāku ikdienas funkcionēšanu
Papildus miegam, uzmanībai un enerģijai vari pavērot arī citas ikdienas jomas. Kā strādā Tava atmiņa? Vai vieglāk pieņemt ikdienišķus lēmumus? Kā formulējas domas runājot un rakstot? Vai ir vieglāk organizēt savu darbu un lietas? Vai parādās vairāk ideju, iniciatīvas vai radošuma? Kā jūties citu cilvēku sabiedrībā un kā kopumā skaties uz ikdienas situācijām?
Vari pievērst uzmanību arī fiziskajām sajūtām, taču svarīgi katru pārmaiņu automātiski nepiedēvēt RigaBrain® seansam. Cilvēka pašsajūtu vienlaikus ietekmē miegs, fiziskā slodze, veselības stāvoklis, uzturs, attiecības un daudzi citi faktori.
Ko rāda pētījumi?
1. Neirofeedback pētniecībā būtisks jēdziens ir pašregulācija
Neirofeedback teorētiskajos modeļos mācīšanās tiek saistīta ar spēju izmantot atgriezenisko informāciju un pielāgot smadzeņu darbību mainīgiem apstākļiem.
2. Cilvēku reakcija uz neirofeedback nav vienāda
Pētījumos redzama ievērojama individuālā variabilitāte. Atšķiras gan spēja mainīt trenēto neirālo parametru, gan tas, vai laboratorijā novērotās izmaiņas pāriet ikdienas funkcionēšanā.
Tāpēc viena cilvēka pieredzi nevar izmantot kā prognozi citam.
3. Pārnese uz reālo dzīvi joprojām ir svarīgs zinātnisks jautājums
Neirofeedback pētniecībā viena no būtiskām problēmām ir noteikt, vai laboratorijā konstatētās smadzeņu darbības izmaiņas pāriet uz jēgpilnām izmaiņām cilvēka ikdienas uzvedībā.
Tieši tāpēc RigaBrain® skatījumā ikdienas novērojumi ir tik svarīgi.
4. Miega rezultāti nav viennozīmīgi
2024.gada sistemātiskā pārskatā par dažādiem neirofeedback protokoliem miega kvalitātes rezultāti nebija labāki par kontroles apstākļiem.
Tāpēc nevajadzētu solīt, ka neirofeedback “uzlabo miegu” visiem cilvēkiem.
5. Neirofeedback metodes ievērojami atšķiras
Pētījumos tiek izmantotas ļoti dažādas tehnoloģijas, neirālie mērķi, sesiju skaits un rezultātu mērījumi. Sistemātiskie pārskati norāda, ka šī neviendabība ierobežo iespēju visus neirofeedback veidus vērtēt kā vienu metodi.
Un tas ir īpaši svarīgi, runājot par NeurOptimal® Dynamical Neurofeedback®, jo tā darbības princips atšķiras no tradicionālām, protokolos balstītām neirofeedback sistēmām.
Kā uz to skatās RigaBrain®?
RigaBrain® seansā netiek izvēlēts protokols konkrētai diagnozei vai simptomam.
NeurOptimal® Dynamical Neurofeedback® reāllaikā seko elektriskās aktivitātes izmaiņām un ar ļoti īsu audio plūsmas pārtraukumu sniedz informāciju par notiekošo izmaiņu. NeurOptimal® oficiāli apraksta sistēmu kā automatizētu smadzeņu treniņu, kuram nav nepieciešama diagnoze vai noteikts mērķa EEG profils.
RigaBrain® skatījumā tāpēc jautājums nav:
“Kuru simptomu šodien trenēsim?”
Bet:
“Kā smadzenes tiek galā ar mainīgu ikdienu?”
Mērķis nav piespiest smadzenes atrasties vienā noteiktā stāvoklī.
Svarīga ir elastība.
Spēt koncentrēties, kad nepieciešams koncentrēties.
Spēt aktivizēties, kad nepieciešams rīkoties.
Spēt nomierināties, kad slodze ir beigusies.
Un spēt pārslēgties, kad mainās situācija.
NeurOptimal® pats skaidri norāda, ka sistēma ir treniņa rīks, nevis medicīniska diagnostikas vai ārstēšanas metode.
Ko vērot un ko nemeklēt pēc RigaBrain® seansiem?
Labāk vērot | Nevajag obligāti gaidīt |
Cik ātri atgūstos pēc slodzes? | “Man pēc seansa jābūt ļoti mierīgam.” |
Vai vieglāk pārslēdzos starp uzdevumiem? | “Man uzreiz jājūt liela atšķirība.” |
Kā jūtos no rīta? | “Vienam simptomam jāizzūd.” |
Vai uzmanība ir stabilāka? | “Katram seansam jābūt vienādam.” |
Vai emocijas mazāk ilgi mani notur? | “Man jābūt labāk katru dienu.” |
Vai ikdienas darbības šķiet vieglākas? | “Ja neko nejūtu, nekas nenotiek.” |
Ko manī pamana citi? | Salīdzināt savu pieredzi ar cita cilvēka pieredzi |
Vienkāršs 30 sekunžu novērojums
Nevajag katru dienu aizpildīt garu anketu.
Reizi dienā vari sev pajautāt piecus jautājumus un novērtēt katru no 0 līdz 10:
1.) Miegs un atjaunošanās — kā jutos no rīta? 2.) Uzmanība — cik viegli spēju palikt pie viena uzdevuma? 3.) Enerģija — cik stabili jutos visas dienas laikā? 4.) Pārslēgšanās — cik viegli spēju pāriet no viena stāvokļa uz citu?
5.) Atgriešanās pēc slodzes — cik viegli spēju atgriezties līdzsvarā?
Svarīgākais nav viens skaitlis.
Skaties uz tendenci vairāku dienu un vairāku seansu laikā.
Pieci praktiski soļi pēc RigaBrain® seansa
✔️ Nedzenies pēc sajūtas uzreiz pēc seansa. Turpini savu dienu un vēro, kas notiek dabiskās situācijās.
✔️ Izvēlies 3–5 sev svarīgas jomas. Piemēram: miegs, uzmanība, enerģija, pārslēgšanās un reakcija uz slodzi.
✔️ Vēro ne tikai “cik stipri”, bet “cik ilgi”. Ja kaut kas Tevi izsit no līdzsvara, pavēro, cik ātri atgriezies.
✔️ Pieraksti mazos novērojumus. “Šodien pēc darba ātrāk pārslēdzos.”“Konflikts nepalika galvā visu vakaru.”“Bija vieglāk sākt sarežģītu uzdevumu.”
✔️ Skaties uz tendenci, nevis vienu dienu. Vienas dienas pašsajūtu ietekmē ļoti daudz faktoru. Vairāku nedēļu aina dod daudz vairāk informācijas.
Ko pēc RigaBrain® seansa labāk nedarīt?
Nevērtē seansu ik pēc 20 minūtēm.
Nemēģini ar spēku atrast pārmaiņas.
Nesalīdzini sevi ar cilvēku, kurš pēc pirmā seansa stāstīja par ļoti izteiktām sajūtām.
Un nevērtē visu procesu tikai pēc viena vakara vai vienas sliktāk gulētas nakts.
Smadzenes un cilvēka ikdiena ir pārāk dinamiskas, lai vienu dienu izmantotu kā galīgo secinājumu.
Kad meklēt profesionālu palīdzību?
Ja veselības, miega, emocionālās pašsajūtas, sāpju, atmiņas vai citu veselības problēmu dēļ ikdienas funkcionēšana būtiski pasliktinās, svarīgi konsultēties ar ārstu vai citu atbilstošu veselības aprūpes speciālistu.
RigaBrain® seansi ar NeurOptimal® Dynamical Neurofeedback® var būt atbalstoša pieeja smadzeņu pašregulācijas trenēšanai, bet tie neaizstāj medicīnisku izvērtējumu, diagnostiku vai nepieciešamo ārstēšanu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai pēc pirmā RigaBrain® seansa obligāti kaut kas jājūt?
Nē. Cilvēku pieredze ir individuāla. Daži pamana izmaiņas ātri, citi pamana nelielas izmaiņas vēlāk, bet daļa neko konkrētu nepamana.
Ko vislabāk vērot pēc RigaBrain® seansa?
Īpaši vērtīgi ir vērot miegu un atjaunošanos, uzmanību, enerģiju, emocionālās reakcijas, pārslēgšanos un to, cik ātri pēc slodzes atgriezies ierastajā stāvoklī.
Vai pēc RigaBrain® seansa jāvēro simptomi?
Nav nepieciešams fokusēties uz vienu simptomu. RigaBrain® pieeja nav balstīta uz diagnozes vai simptoma trenēšanu. Vērtīgāk ir novērot kopējo ikdienas funkcionēšanu un pašregulācijas elastību.
Cik ātri var pamanīt pārmaiņas?
To nevar droši paredzēt. Cilvēku reakcija uz smadzeņu treniņu ir individuāla, un arī neirofeedback pētījumos konstatēta ievērojama atšķirība starp cilvēkiem.
Cik ilgs ir viens RigaBrain® seanss?
Standarta NeurOptimal® Dynamical Neurofeedback® seanss ilgst aptuveni 33 minūtes.
Vai man nepieciešama diagnoze?
Nē. RigaBrain® seansi nav balstīti uz diagnozes analizēšanu. NeurOptimal® Dynamical Neurofeedback® strādā ar reāllaika smadzeņu darbības izmaiņām, nevis ar diagnozes protokolu.
Gribi labāk saprast savu sākuma situāciju?
Pirms seansiem vai to laikā var būt noderīgi apzināt, kuras ikdienas jomas Tev šobrīd prasa visvairāk resursu.
Aizpildi bezmaksas RigaBrain® smadzeņu darbības pašnovērtējuma anketu: https://www.rigabrain.com/smadzenu-novertejums
Vai piesakies RigaBrain® seansam: https://www.rigabrain.com/pieteikties
Vairāk par RigaBrain® pieeju: https://www.rigabrain.com/starts
Atsauces
Mirifar A., Keil A., Ehrlenspiel F. Neurofeedback and neural self-regulation: a new perspective based on allostasis. Review of Neurosciences, 2022.
Loriette C., Ziane C., Ben Hamed S. Neurofeedback for cognitive enhancement and intervention and brain plasticity. Revue Neurologique, 2021.
Recio-Rodriguez J.I. et al. Neurofeedback to enhance sleep quality and insomnia: a systematic review and meta-analysis of randomized clinical trials. Frontiers in Neuroscience, 2024.
Hasslinger J., Meregalli V., Bölte S. How standardized are “standard protocols”? Variations in protocol and performance evaluation for slow cortical potential neurofeedback: a systematic review. Frontiers in Human Neuroscience, 2022.
Kadosh K.C. et al. / Fede et al. pārskatītā literatūra par neirofeedback rezultātu individuālajiem prognozētājiem un cilvēku reakcijas variabilitāti.
NeurOptimal®. Oficiālais NeurOptimal® Dynamical Neurofeedback® darbības principa un lietošanas apraksts.
Autors: Pēteris Urtāns, ergoterapeits, RigaBrain® vadītājs
RigaBrain® — smadzeņu treniņu centrs Rīgā










