Prokrastinācija – kas tas ir?




Internetā ar vārdu “prokrastinācija” apzīmē gan tieksmi darbus atlikt uz vēlāku laiku, gan vilcināšanos, gan vēlmi maksimāli ilgi nedomāt par netīkamu uzdevumu veikšanu. Ir pat viedoklis, ka prokrastinācija vienkārši ir zinātniski apzīmēts slinkums. Tomēr – ko par to saka psihologi? Vai prokrastinējam mēs visi?


Ikviens kaut reizi savā dzīvē ir piedzīvojis situāciju, kad kaut kas ir jādara, bet ir tik grūti saņemties, gribas atlikt darbu un nedomāt par to. Pat, ja zinām - atlikšana var slikti beigties. Ir zinātniski konstatēts – mēs prokrastinējam regulāri, neskatoties uz sekām, ko šāda uzvedība varētu izraisīt. Atklāts, ka cilvēki prokrastinē vidēji 25% no darba laika. Līdzcilvēki nereti to uztver kā savu neorganizētību vai slinkumu, tomēr tas nav tik vienkārši. Jāatceras, ka cilvēks nav robots, kas astoņas vai deviņas stundas dienā var darboties bez pauzēm un atpūtas. Tomēr kā zināt, ka prokrastinācija kļūst par reālu traucēkli?


Ar ko tieši prokrastinācija atšķiras no slinkuma? Slinkuma apakšmotīvs ir apātija, nevēlēšanās, aktivitātes trūkums. Prokrastinācija ir nepatīkamu, bet svarīgu darbu atlikšana.


Psihologi pieņem, ka prokrastinācijas galvenais vadmotīvs ir atalgojuma princips – cilvēkam ir vieglāk atlikt negatīvas emocijas, kas var rasties, pildot nepatīkamus, garlaicīgus vai strespilnus pienākumus. Vēl pastāv teorija, ka prokrastinācija varētu būt arī mehānisms, kā cilvēks tiek galā ar trauksmi vai stresu, kas saistīta ar pienākumiem vai lēmumu pieņemšanu.


Tā kā prokrastinācija ietekmē atalgojuma mehānismu, kad mūsu smadzenes producē dopamīnu, zinātnieki iesaka to pārvarēt, aizstājot prokrastinācijas radīto dopamīnu ar ideju par vēl lielāku atalgojumu – piemēram, apsolot sev balvu, sen gaidītu pirkumu, koncertu, izbraukumu tad, kad darbs būs paveikts. Pētījumos konstatēts, ka tieši šī metode no piedāvātajām prokrastinācijas pārvarēšanas tehnikām ir visefektīvākā.


Atnāc uz RigaBrain seansiem un uzveic prokrastināciju!