top of page
Brain Rembrandt style 3.png
Notebook_edited.png

Vai zināji, ka ar tehnoloģiju palīdzību iespējams paredzēt mūsu lēmumus?

Kopenhāgenas universitātes un Helsinku universitātes pētnieku komanda apliecina, ka ir iespējams paredzēt individuālas cilvēka preferences, pamatojoties uz to, kā veidojas šī cilvēka smadzeņu reakcijas noteiktā mirklī un salīdzinot tās ar datubāzi.



Mēs esam pieraduši pie tiešsaistes algoritmiem sociālajos tīklos, ar kuru palīdzību tiek mēģināts uzminēt mūsu vēlmes attiecībā uz visu, sākot ar filmām un mūziku un beidzot ar ziņām un iepirkšanos. Šo algoritmu pamatā ir informācija par mūsu izvēlēm - ko esam meklējuši, apskatījuši vai klausījušies un kā šīs aktivitātes salīdzināmas ar citām. Algoritmi iegūst informāciju par modeļiem mūsu uzvedībā un citiem uzvedības faktoriem, lai paredzētu, kuras lietas mums varētu šķist interesantas vai pievilcīgas.


Bet ja nu varētu izmantot mūsu smadzeņu atbildes reakcijas, nevis tikai mūsu uzvedību? Būtu iespējams jau iepriekš paredzēt, kas mums patīk, pirms mēs paši to apzināmies. Tas var mazliet līdzināties zinātniskajai fantastikai, bet projektā, kurā apvienota datorzinātne un kognitīvā neirozinātne, pierādīts, ka smadzeņu reakciju noteikšana attiecībā uz mūsu izvēlēm patiešām ir iespējama.


Pirms reakciju izpētes uzsākšanas pētnieki bija novietojuši EEG elektrodus uz pētījuma dalībnieku galvām un parādījuši šiem dalībniekiem dažādu seju attēlus, tādējādi pierādot, ka var izmantot elektrisko aktivitāti no smadzenēm, lai noteiktu, kuras sejas cilvēkiem šķiet vispievilcīgākās.

„Salīdzinot pētījuma dalībnieku smadzeņu aktivitāti, mēs esam arī atklājuši zināmus algoritmus – proti, ir iespējams paredzēt, kādas sejas katram dalībniekam būs pievilcīgas, pirms viņš tās pat ieraudzījis,” skaidro Kopenhāgenas universitātes Datorzinātņu fakultātes vecākais pētnieks Tūka Rotsalo (Tuukka Ruotsalo).


Vai tas ir ceļš uz labāku sevis apzināšanos?

Pakalpojumu sniedzēji arvien biežāk sniedz personalizētus ieteikumus, un mēs arvien vairāk sagaidām individuāli pielāgotu saturu. Līdz ar to pētnieki un nozares ir ieinteresētas izstrādāt precīzākus šī pieprasījuma apmierināšanas paņēmienus.


Tomēr pašreizējās metodes, kuru pamatā ir cilvēka uzvedības predispozīcija - balstoties uz iepriekš izdarītajām uzvedībām, attieksme attiecībā uz vērtējumiem, klikšķu uzvedība, satura koplietošanas izvēles utt. - ne vienmēr ir uzticamas, kā atklāt mūsu patiesās un izvēļu pamatā esošās preferences.

“Smadzeņu signāli, kurus mēs pētām, tiek uztverti ļoti agrīnā stadijā pēc foto apskates, tāpēc tie vairāk ir saistīti ar tūlītējiem iespaidiem nekā rūpīgi pārdomātu uzvedību," skaidro pētījuma līdzautors, doktors Mišels Špape (Michiel Spapé).

“Elektroaktivitāte mūsu smadzenēs ir alternatīvs un diezgan netaustāms informācijas avots. Ilgākā termiņā šo metodi var izmantot, lai sniegtu daudz niansētāku informāciju par cilvēku vēlmēm, nekā tas ir iespējams mūsdienās. Tas varētu palīdzēt izprast arī neiropsiholoģiskus pamatiemeslus, kāpēc cilvēkam, piemēram, patīk noteiktas dziesmas, kas varētu būt saistītas ar emocijām, kuras tās izraisa," skaidro Rotsalo.


Tomēr vēl ir tāls ceļš ejams, pirms tehnoloģiju varēs pielietot ārpus laboratorijas. Pētnieku minējums, ka tas prasīs vismaz 10 gadus.

Pētnieki arī uzsver, ka šāda tipa tehnoloģijas rada ievērojamu izaicinājumu smadzeņu datu aizsardzībai pret ļaunprātīgu izmantošanu un ka ir svarīgi, lai pētniecības aprindas rūpīgi izvērtētu datu privātumu, īpašumtiesības un ar EEG iegūto neapstrādāto datu ētisku izmantošanu.


Arī RigaBrain ® smadzeņu treniņu centra apmeklētāji stāsta, ka pēc seansa apmeklējuma ir vieglāk izdarīt dažādas izvēles.

Comments