Vai vēlaties apgūt jaunu prasmi? Izmanto īsus pārtraukumus
top of page
Brain Rembrandt style 3.png
Notebook_edited.png

Vai vēlaties apgūt jaunu prasmi? Izmanto īsus pārtraukumus


Nacionālā veselības institūta pētījumā, kurā piedalījās fiziski un garīgi veseli pieaugušie, konstatēts – mūsu smadzenes daudz labāk saglabā atmiņas par jaunapgūtām prasmēm, ja uzreiz pēc apmācības dodamies īsā atpūtā.



Cilvēki domā, ka nepieciešams „praktizēt, praktizēt, praktizēt”, mācoties kaut ko jaunu. Mēs atklājām, ka atpūta mācīšanās procesā ir tikpat svarīga, kā prakse,” saka dr. Leonardo Koens (Dr. Leonardo G. Cohen). Pētījums publicēts žurnālā Current Biology. “Mēs ceram, ka kādudien šis pētījums kalpos par pamatu jaunu vai zaudētu prasmju atgūšanā atmiņas traucējumu gadījumos.”


Pētījumu vadīja Marlēna Bonstrupa (Marlene Bönstrup), pētniece dr. Koena institūtā. Tāpat kā daudzi zinātnieki, viņa uzskatīja, ka lai stiprinātu atmiņas, kas veidojušās, mācoties ko jaunu, mūsu smadzenēm ir vajadzīga ilgstoša atpūta, piemēram, miegs. Taču aplūkojot veselu cilvēku smadzeņu viļņus mācīšanās un atmiņas eksperimentos, viņa sāka apšaubīt šo ideju. Dati tika vākti, izmantojot magnetoencefalogrāfiju.


„Es pamanīju, ka dalībnieku smadzeņu viļņi atpūtas periodos mainījās izteiktāk nekā mācīšanās sesijās,” saka pētniece. “Tas lika domāt, ka uz mācīšanos ir jāparaugās no cita skatu punkta. Es uzdevu jautājumu – vai smadzenēs tā notiek prakses vai atpūtas laikā?”

Pārskatot datus, viņa un viņas kolēģi izvirzīja divus galvenos secinājumus.


Pirmkārt, pētījuma respondentu sniegums uzlabojās galvenokārt īso atpūtas paužu laikā, nevis aktīvi mācoties. Tātad pārtraukumiem ir ļoti nozīmīga loma mācīšanās procesā.

Otrkārt, aplūkojot smadzeņu viļņus, tika konstatēts, ka izmaiņas beta ritmos korelē ar atmiņas uzlabojumiem, kas fiksēti tieši atpūtas brīžos, galvenokārt smadzeņu labajā puslodē un neironu tīklos, kas savieno frontālās un parietālās daivas, kuras, kā zināms, palīdz kontrolēt kustību plānošanu. Šīs izmaiņas notika tikai pārtraukumu laikā.


„Tātad īstenojot rehabilitācijas terapiju insulta pacientiem vai, piemēram, mācoties spēlēt klavieres, svarīgi līdzsvarot atpūtas intervālu laiku un mācīšanās periodus. Vai šie rezultāti attiecas uz citiem mācīšanās veidiem un atmiņas veidiem, pagaidām paliek atklāts jautājums,” saka Koens.


Koena komanda plāno sīkāk izpētīt atpūtas periodu lomu attiecībā mācīšanās un atmiņas procesiem.


Avots: Bönstrup et al., A Rapid Form of Offline Consolidation in Skill Learning. Current Biology, March 28, 2019.

RigaBrain seansi ir fantastisks instruments atmiņas un fokusa uzlabošanai. https://www.rigabrain.com/pieteikties

bottom of page