Jauna apziņas teorija: prāts eksistē kā ar smadzenēm savienots informācijas lauks




Starp kvantu fiziku un neirozinātni rodas jaunas teorijas. Viena no tām – pastāv mentālais laiks, kurš “uzvedas” līdzīgi, kā melnie caurumi.


Attiecības starp prātu un smadzenēm ir noslēpums, kuru kopš aizvēstures līdz mūsdienās arvien cenšas izprast zinātnieki. Daži apgalvo, ka prāts ir smadzeņu funkcija – apziņa ir neironu aktivitātes rezultāts. Taču citi pētnieki saka – prāts ir no smadzenēm neatkarīgs. Atzītais žurnāls NeuroQuantology apvieno neirozinātņu un kvantu fizikas atziņas.

Dr. Dirks Meijers (Dirk Meijer), Groningenas Universitātes profesors, izvirza hipotēzi, ka apziņa ir lauks, kas ieskauj smadzenes. Šis lauks ir cita dimensija, kas dalās informācijā ar smadzenēm. Un tam ir zināmas līdzības ar melnajiem caurumiem.


Šis lauks ir spējīgs ievākt informāciju no zemes magnētiskā lauka un citiem resursiem. Kad tas pārvērš informāciju smadzenēm “saprotamā valodā”, tas kļūst par instrumentu apzinātas un neapzinātas informācijas apstrādē. Citiem vārdiem, prāts ievāc informāciju no kanāliem ārpus smadzenēm un nokomunicē to ar smadzenēm ārkārtīgi ātrā tempā. Profesors apraksta šo lauku kā hologrāfisku struktūru, uztverošu mentālu darba lauku un meta-kognitīvu sfēru, kurā pieejams globāls informācijas lauks katram no mums. Veids, kā smadzenes tieši saņem informāciju no prāta, ir mehānisms, kas pagaidām vēl nav atklāts.


Dažādas smadzeņu daļas ir atbildīgas par dažādām funkcijām – piemēram, krāsas, skaņas un citu raksturlielumu uztveri. Taču līdz šim neizzinātā veidā visas šīs funkcijas kopā rada vienotas uztveres un pieredzes lauku, ko saucam par apziņu. Tādēļ rodas loģisks pieņēmums, ka prāts ir kas vairāk par neironu savienojumiem. Diemžēl vairums zinātnieku nespēj izskaidrot prāta darbību ārpus smadzenēm, tādēļ uzskata, ka apziņa, kas ir nesaistīta ar ķermeni, nav iespējama. Šķiet, ka patiesību mēs vēl meklēsim vismaz kādu laiku.


Sasniedz savu potenciālu ar RigaBrain. Piesakies uz seansu!

 +371 27771821