Kā smadzenes ietekmē lēmumu pieņemšanu?

Lēmumi atšķiras pēc to sarežģītības pakāpes. Vienkāršākā lēmuma piemērs – vai es vēlos apēst ābolmaizi vai siera kūku? Sarežģītāks lēmums – kādu karjeras ceļu man izvēlēties?

Zinātnieki pēta, kuras smadzeņu daļas visnozīmīgāk iesaistītas lēmumu pieņemšanā, un kā tās “sadarbojas”. Neirozinātnei tas arvien ir izaicinājums.

Daļēji grūtības rada arī fakts, ka dažādas zinātniskās laboratorijas fokusējas uz atsevišķu smadzeņu daļu izpēti, tāpēc jebkuram zinātniekam ir izaicinājums salikt šos pētījumus kopā un interpretēt tā, lai saprastu smadzeņu iesaistes kopainu lēmumu pieņemšanas procesos. Tādēļ šobrīd izveidota apvienība ar nosaukumu International Brain Laboratory, kas kopā pulcē 21 izcilu neirozinātnieku, un šai komandai ir uzdevums apvienot pētījumus, lai izprastu lēmumu pieņemšanas procesu, cik iespējams, niansēti un pilnīgi.

Tomēr daudz kas jau ir atklāts. Piemēram, cilvēkam izdarot izvēli starp ābolmaizi vai siera kūku, viņš pirmkārt saprot, ka tās ir divas izvēles iespējas. Smadzenēs šai brīdī aktivizējas sensorie reģioni – ar redzes maņu saskatām atšķirību starp šiem produktiem, iespējams, ar ožu sajūtam smaržu.

Sensorie reģioni smadzenēs ir saistīti ar asociatīvajiem centriem. Tie sintezē kopā informāciju, kas smadzenēs nonāk caur dažādiem ceļiem. Tādēļ mēs varam uztvert pasauli un realitāti kā vienotu veselumu.

Nākamais jautājums? Kā mēs izvēlamies vienu opciju, bet otru – atliekam? Šeit smadzenēs aktivizējas atalgojuma centri – mēs izdarām izvēli, galvenokārt, emociju vadīti un iztēlojoties “apbalvojumu” – piemēram, garšu, kura mums šķiet pievilcīgāka. Svarīga ir arī brīvā griba, kuru kontrolē smadzeņu pieres daļas garoza. Tā ir daļa, kas “pasaka”, kura kūka izskatās/ smaržo labāk.

Saprotot, kā strādā smadzenes, mēs varam labāk izprast, kas notiek traucējumu gadījumos, piemēram, lēmumus pieņemot cilvēkiem, kas cieš no autisma, šizofrēnijas, Pārkinsona slimības utt. Piemēram, sensorie centri smadzenēs šajos gadījumos tiecas vienkāršu informāciju apstrādāt kā sarežģītu un neskaidru. Tāpēc saprotot lēmumu pieņemšanas mehānismu, zinātnieki var šķetināt arī veidus, kā palīdzēt traucējumu gadījumos.

Pētnieku komanda turpina strādāt, lai iekļautu savā atzinumā maksimāli daudz aspektu, piemēram, arī vides un ārējo faktoru ietekmi lēmuma izdarīšanas procesā.

RigaBrain seansi kristalizē lēmumu pieņemšanu un optimizē smadzeņu darbību!