Kas notiek smadzenēs, kad aizmirstam?

Pētnieki šobrīd cenšas noteikt, kas notiek smadzenēs, kad cilvēks brīvprātīgi vēlas kaut ko aizmirst. Ir atklāti divi smadzeņu reģioni – pieres daivas smadzeņu garoza un hipokamps, – kuru aktivitāte raksturīgi palielinās aizmiršanas procesā.

Pētnieki par respondentu grupu izraudzījās epilepsijas slimniekus, kuru smadzenēs implantēti elektrodi ar ķirurģisku mērķi. “Pagājušā gadsimta pētījumi galvenokārt tika fokusēti uz atcerēšanās mehānismu izpēti,” stāsta Nikolajs Aksmahers (Nikolai Axmacher), Bohumas Neiropsiholoģijas departamenta vadītājs. “Taču aizmiršana ir ārkārtīgi svarīga psiholoģiskajai labklājībai, un tā ļauj cilvēkam fokusēties uz galveno.”

Pētījumā piedalījās 22 respondenti ar elektrodiem pieres daivas smadzeņu garozas dziļākajos slāņos vai hipokampā. Zinātnieki pētījumā aicināja atcerēties vai aizmirst iepriekš nosauktus vārdus. Pirmais atklājums – pētījuma dalībnieki labāk atcerējās tos vārdus, kur instrukcija bija tos aizmirst. Taču tam nebija tik lielas nozīmes, jo saprotot, kuri vārdi ir aizmirsti, paralēli zinātnieki varēja skatīt smadzeņu aktivitāti minētajos reģionos. “Pētījuma datos nolasāms, ka aizmiršanas laikā aktivitāti hipokampā kontrolē smadzeņu garoza,” stāsta Karīna Orna (Carina Oehrn), pētījuma līdzautore.

Pētnieki šobrīd cenšas noteikt, kas notiek smadzenēs, kad cilvēks brīvprātīgi vēlas kaut ko aizmirst. Ir atklāti divi smadzeņu reģioni – pieres daivas smadzeņu garoza un hipokamps, – kuru aktivitāte raksturīgi palielinās aizmiršanās procesā.

Pētnieki par respondentu grupu izraudzījās epilepsijas slimniekus, kuru smadzenēs implantēti elektrodi ar ķirurģisku mērķi. “Pagājušā gadsimta pētījumi galvenokārt tika fokusēti uz atcerēšanās mehānismu izpēti,” stāsta Nikolajs Aksmahers (Nikolai Axmacher), Bohumas Neiropsiholoģijas departamenta vadītājs. “Taču aizmiršanās ir ārkārtīgi svarīga psiholoģiskajai labklājībai, un tā ļauj cilvēkam fokusēties uz galveno.”

Pētījumā piedalījās 22 respondenti ar elektrodiem pieres daivas smadzeņu garozas dziļākajos slāņos vai hipokampā. Zinātnieki pētījumā aicināja atcerēties vai aizmirst iepriekš nosauktus vārdus. Pirmais atklājums – pētījuma dalībnieki labāk atcerējās tos vārdus, kur instrukcija bija tos aizmirst. Taču tam nebija tik lielas nozīmes, jo saprotot, kuri vārdi ir aizmirsti, paralēli zinātnieki varēja skatīt smadzeņu aktivitāti minētajos reģionos. “Pētījuma datos nolasāms, ka aizmiršanās laikā aktivitāti hipokampā kontrolē smadzeņu garoza,” stāsta Karīna Orna (Carina Oehrn), pētījuma līdzautore.

Aizmiršanās izpēte ir ceļš uz jaunas terapijas metodes izstrādi posttraumatiskā stresa traucējumu (PST) mazināšanai. Pētnieki šobrīd diskutē par elektrodu priekšrocībām un riskiem, izmantojot tos PST gadījumos.

Avots: Carina R. Oehrn, Juergen Fell, Conrad Baumann, Timm Rosburg, Eva Ludowig, Henrik Kessler, Simon Hanslmayr, Nikolai Axmacher. Direct Electrophysiological Evidence for Prefrontal Control of Hippocampal Processing during Voluntary Forgetting. Current Biology, 2018

Aizmiršanās mehānismu primāri nodrošina divi smadzeņu apvidi. Rakstu sagatavoja: Pateicos neirofīdbekam stresa mazināšana – paralēli atmiņas stiprināšana. Piesakies uz seansu. https://www.rigabrain.com/pieteikties